Pēc skolēnu skatuves runas konkursa «Zvirbulis» savas pārdomas laikrakstam uzticēja Pilsrundāles vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, Rundāles pagasta bērnu teātra studijas «Savējie» režisore Lilita Lauskiniece.
Pēc skolēnu skatuves runas konkursa «Zvirbulis» savas pārdomas laikrakstam uzticēja Pilsrundāles vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, Rundāles pagasta bērnu teātra studijas «Savējie» režisore Lilita Lauskiniece.
Daiļrunāšana pieder pagātnei
Skolotājas Lauskinieces un viņas kolēģu audzēkņi katru gadu piedalās skatuves runas konkursā un saņem godalgotas vietas. Analizējot tā norisi, pedagoģei tomēr ir radušies pamatoti iebildumi. Tie attiecas uz vērtēšanas sistēmu un repertuāra izvēli. Lilita Lauskiniece saka: «Ir ļoti skumji, ka skatuves runas konkursa ideja lēnām degradējas. Varbūt beidzot ir vērts atzīt, ka jūtami mainījusies konkursa būtība. Nav vairs pagājušā gadsimta sešdesmitie gadi, kad galvenā prasība bija dzejas vai prozas tekstu daiļa runāšana. «Zvirbulis» ir SKATUVES runas konkurss, un tam nav nekāda sakara ar mīlīgu daiļrunāšanu. Konkursa specifika ir ne vien modernu, aktuālu, pat izaicinošu tekstu atlase, bet arī prasme «gleznot ar vārdiem».
Skatuves runai ir stingras likumības, ko pārzina režisori, tādēļ, manuprāt, viņiem arī vajadzētu strādāt žūrijā. Kāpēc konkursa rīkotājs – Bauskas rajona Bērnu un jauniešu centrs – neaicina žūrijā iesaistīties profesionāļus? Varbūt to liedz darīt līdzekļu trūkums, jo viesrežisoram droši vien būtu jāmaksā honorārs? Bet var taču uzrunāt Latvijas Kultūras akadēmijas studentus – topošos režisorus vai aktierus! Es pat nešaubos, ka viņi ar prieku piekristu piedāvājumam.»
Apšauba žūrijas kompetenci
Šoreiz konkursu vērtēja divas latviešu valodas un literatūras skolotājas un pilsētas Tautas nama speciāliste. Gan Lilita Lauskiniece, gan Vecsaules pagasta amatierteātra režisore un vietējās pamatskolas pedagoģe Gunta Siliņa apšauba vērtētāju kompetenci. «Deju skatēs dalībniekus vērtē profesionāli horeogrāfi, korus – Latvijā pazīstami diriģenti. Tādas specifiskas lietas taču nedrīkst uzticēt jebkuram. Šķiet, ka «Zvirbulis» ir vienīgais konkurss rajonā, kam trūkst profesionālas žūrijas,» secina Gunta Siliņa. Viņa piebilst, ka vairāki konkursā lasītie darbi šķituši pārmērīgi arhaiski. No dzejas rindām «spraukušies ārā kolhozu laiki».
Dalībnieki no Pilsrundāles vidusskolas konkursā piedzīvojuši nepatīkamus starpgadījumus. Kādai jaunietei punktu skaits ticis samazināts, jo žūrijai radušies iebildumi pret apģērbu. Žūrijas locekle norādījusi, ka vajadzējis uzģērbt blūzīti. Skolotāja Lauskiniece ir pilnīgā neizpratnē par komentāru, kas sekojis pēc citas dalībnieces norunāta jaunās rakstnieces Irbes Treiles teksta: «Izklausās, ka Dievs ir gejs.»
Rakstniece pauž sašutumu
«Esmu pilnīgi satriekta un pazemota. Savā darbā esmu rakstījusi par to, ka mēs gribam meklēt savās bēdās, skumjās un neveiksmēs kādu vaininieku, pārmest pasaulei un Dievam par to, kas neizdodas. Līdz beidzot atjēdzamies, ka pasaule tāda ir radīta – ar vājībām, trūkumiem un ciešanām,» telefona sarunu ar Irbi Treili atstāsta Lilita Lauskiniece.
Nopietna un pamatīga valodas, intonācijas, repertuāra analīze konkursa finālā tā arī netika veikta, tāpēc daudzi dalībnieki un pedagogi izjutuši vilšanos. Skolotāja Lauskiniece ir pārliecināta, ka jaunieši vienmēr ir gatavi uzklausīt dažādus viedokļus, arī kritiku, jo tas palīdz izvairīties no kļūdām un veicina profesionālu izaugsmi. «Diemžēl konkurss «Zvirbulis» dalībnieku sirdīs ir atstājis rūgtas mieles. Kad beidzot sāksim cienīt skolēnu prasmi un talantus, nevis spriedelēsim par blūzītēm?» retoriski vaicā Lilita Lauskiniece.
Neviens nestrādās par velti
Par skolotāju pretenzijām «Bauskas Dzīve» informēja Bērnu un jauniešu centra direktori (BJC) Dzintru Skurbu. Viņa atbalsta skatuves runas speciālistu iekļaušanu konkursa «Zvirbulis» žūrijā, taču min pretargumentus: «Protams, ka būtu labi un skaisti, bet par velti pie mums neviens nebrauks. Mēģinājums uzaicināt žūrijā Valsts jaunatnes iniciatīvu centra teātra mākslas speciālistu Kārli Lišmani izrādījās neveiksmīgs. Jau laikus iestādei nosūtījām vēstuli, taču speciālists īsi pirms konkursa atteicās ierasties. Mūsu iestādes budžets nav tik plašs, lai uzdrīkstētos aicināt Rīgas režisorus, kuriem noteikti būtu jāmaksā pieklājīgs honorārs. Ar pretenzijām nesaskaramies pirmo reizi, jo dažiem skolotājiem trūkst paškritikas. Viņi visu uztver pārspīlēti.»
Komentējot konkursa repertuāru, Dzintra Skurba atgādina, ka šī lieta neietilpst BJC kompetencē. Repertuāru izvēlas skolotāji. Acīmredzot konkursa rezultātu vērtēšanā vajadzētu vērst uzmanību arī uz tekstu aktualitāti, piekrīt BJC direktore.
