To, ka šīs valdības prioritāšu sarakstā esot veselības aprūpe, 7. februārī tikšanās laikā Bauskā apgalvoja Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops. Pārdomājot todien dzirdēto, nākas secināt, ka tie ir bijuši stāstiņi vienkāršiem ļautiņiem.
To, ka šīs valdības prioritāšu sarakstā esot veselības aprūpe, 7. februārī tikšanās laikā Bauskā apgalvoja Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops. Pārdomājot todien dzirdēto, nākas secināt, ka tie ir bijuši stāstiņi vienkāršiem ļautiņiem.
Veselībai jāpagaida
Pagājušajā nedēļā valdība, vienojoties par valsts budžeta projektu, nosaukusi trīs prioritātes. Tās ir: valsts iekšējā drošība, integrācija ES un NATO, kā arī izglītība. Veselības aprūpes reformai jāpagaida, tai nepieciešamos līdzekļus varēšot saņemt ne ātrāk kā 2003. gada 1. jūlijā, kad sakarā ar pieaugušiem ieņēmumiem varētu tikt veikti grozījumi valsts budžetā. Tā preses pārstāvjiem skaidrojis Āris Auders, veselības ministrs.
Vai uz pašvaldību rēķina?
Lai varētu ko uzlabot, nepieciešami līdzekļi. Veselības aprūpes reforma cerot uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdalīšanu tā, lai septiņi procenti no tā nonāktu tieši nozares rīcībā. Izlasot šo faktu laikrakstā, pirmajā brīdī šķita – tiešām labi. Taču amatpersonas saka: nekā jauna! Jo veselības nodoklis – 7,1 procents no strādājošo darba samaksas – atbilst jau esošai iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļai 28,4 procentu apmērā. Tā arī līdz šim nonākusi tieši veselības aprūpes budžetā. To 8. februāra laikrakstā «Diena» atgādinājis Imants Bočkāns, apdrošināšanas konsultants.
Līdzīgi spriež arī Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs: «Ja uz veselības nodokļa rēķina tiks samazināta pašvaldību ienākumu daļa, jāteic, ka reforma notiks uz mūsu rēķina. Ja samazinātos par valsts līdzekļiem apmaksāto pakalpojumu daudzums, būtu jāmaksā vairāk ārstēšanās pabalstu.» Te jāatgādina, ka šādu pabalstu izmaksu neparedz «Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums», kas stājies spēkā 1. janvārī.
Maksā un nemaksā
Vai ir pamatoti cerēt uz nodokļiem, ja zināms, ka tikai viena trešā daļa strādājošo Latvijā maksā nodokļus tiešām no tiem ienākumiem, ko saņem? Tā 14. februāra laikrakstā «Diena» apjomīgā komentārā apgalvojusi ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, Pasaules Veselības organizācijas konsultante.
Neatsaucoties uz faktu avotiem, aptaujām vai pētījumiem, I. Aizsilniece atzīst: «Nav noslēpums, ka zināma daļa Latvijas turīgāko iedzīvotāju, kuri nestrādā algotu darbu, veselības aprūpes budžetā neko neiemaksā.» Nemaksā arī mazāk turīgie, minimālā alga «uz papīra» ne vienmēr ir patiess fakts, tāpat oficiāli reģistrēts bezdarbnieks nereti ir vairāk nostrādājies nekā ierēdnis.
Vai pareizi?
Ko reforma varētu nozīmēt ārstniecības iestādēm un tajās strādājošajiem mediķiem? To 7. februārī, tiekoties ar Veselības ministrijas valsts sekretāru Uldi Līkopu, centās noskaidrot gan Bauskas slimnīcas uzņemšanas nodaļas medmāsa Meta Puriņa, gan Juris Landorfs, ārsts, slimnīcas valdes loceklis un pilsētas domnieks. Viņi katrs no sava skatpunkta satraukti par to, vai tiks pildīts solījums par mediķu algu palielināšanu.
Juris Landorfs atgādināja, ka, no 2003. gada 1. janvāra valstī paaugstinot minimālo algu, valdība nepiešķīra ārstniecības iestādēm līdzekļus šī pielikuma nodrošināšanai tiem, kuru atalgojuma lielums ir piesaistīts minimālajai algai. Šim nolūkam nākas izmantot naudu, kas slimnīcai nepieciešama attīstībai, iekārtu iegādei, kredīta procentu maksājumiem. Uldis Līkops atzina, ka pareizi tas nav, taču nesniedza padomu.
Groza un problēmu pīšana
Sarunās par veselības aprūpi bieži tiek pieminēts tā sauktais «grozs». Tāds ir eksistējis arī līdz šim, ar «grozu» apzīmējot tos pakalpojumus, ko ikvienam iedzīvotājam garantē valsts. Reformas plānā «grozā» liktas 13 pozīcijas, kas ir gan grūtnieču aprūpe, bērnu profilaktiskā vakcinācija, neatliekamā medicīniskā palīdzība, zobārstniecība bērniem un viņu veselības aprūpe līdz noteiktam vecumam, onkoloģija un vēl vairāki punkti.
Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops sarunā ar baušķeniekiem uzsvēra, ka pašlaik tiekot izstrādāts jauns «grozs», kurā tiks likts tikai tas, par ko tiešām valsts spēj samaksāt visa gada garumā. Tas liek domāt, ka «grozs» kļūs mazāks vai vieglāks, bet, cik daudz tajā būs iekšā, neviens pagaidām vēl nav pateicis.
Līdz šim ir dzirdēts, ka par 140 latiem gadā valsts varētu garantēt katram iedzīvotājam veselības aprūpes pakalpojumus. Taču nupat Pasaules Veselības organizācija vērsusi uzmanību, ka 140 dolāru (nevis latu, tātad gandrīz par pusi mazāk!) gadā, ko Latvija tērē viena cilvēka veselības aprūpei, ir mazākā summa ne vien Baltijā un Eiropā, bet arī daudzu jaunattīstības valstu vidū. Šādu informāciju pauda Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma» 16. februārī.
Jau mirst…
Ko tas var nozīmēt pacientiem, intervijā šim pašam raidījumam neslēpa Līga Kozlovska, Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja, daktere no Balviem. Viņa piedalās veselības aprūpes jaunās koncepcijas rakstīšanā. «Vajadzīgi līdzekļi, ko piesaistīt. Ja ar nodokļu iekasēšanu tas neizdosies, tas būs pacients, kuram par pakalpojumu būs jāmaksā vairāk nekā līdz šim,» tā L. Kozlovska.
Kāds slimokases speciālists privātā sarunā «Bauskas Dzīvei» uz jautājumu «Kas tad notiks?» atbildēja: «Notiks tas, ka cilvēki mirs. Viņi mirst jau tagad – ar hroniskām ielaistām vainām, ar laikus neatklātām saslimšanām tāpēc, ka nespēj nopirkt dārgas zāles vai arī gadiem nesagaida kārtu uz tik nepieciešamo operāciju.»
Tāpat kā ikvienu potenciālu pacientu, arī mani visvairāk interesē, kas notiks, ja reforma vēl nebūs sākusies un līdzekļu mediķiem nebūs vairāk kā 2002. gadā. Rīgas 1. slimnīca pērn bija pirmā, kas atteicās pieņemt pacientus no to slimokasu teritorijām, kas bija ārstniecības iestādei palikušas parādā. Negribētos piedzīvot dienu, kad arī Bauskas slimnīca kādu nestuvju priekšā aizcērt durvis.
