Īsti pilngadības svētki – divdesmit viena gada jubileja – šī gada marta sākumā ir mūsu rajona lielākajam un tehniski vislabāk nodrošinātajam Grenctāles kultūras namam.
Īsti pilngadības svētki – divdesmit viena gada jubileja – šī gada marta sākumā ir mūsu rajona lielākajam un tehniski vislabāk nodrošinātajam Grenctāles kultūras namam.
Jumts pārvērties par cauru vannu
«Pašlaik lielais «monstrs» pamazām velk dzīvību, uzturot tikai pašas nepieciešamākās eksistences funkcijas, lai lielā ēka neaizietu postā. Kultūras namā rīkotie pasākumi notiek tikai mazajā zālē, kas tiek apsildīta. Lielo zāli neapkurina,» situāciju raksturoja Grenctāles kultūras nama ilggadējais direktors Albīns Baļčūns.
Gandrīz visās telpās var redzēt pa vanniņai vai spainim piloša ūdens savākšanai, jo jumts ir avārijas stāvoklī un atgādina lielu, cauru vannu.
«Lai varētu saremontēt jumtu, vajadzīgi apmēram 14 tūkstoši latu. Tā būtu pirmā vislielākā nepieciešamība, lai ēku vēl kādu laiku varētu uzturēt,» skaidroja Albīns.
Staigājot pa lielā milzeņa tukšajām telpām – pa skatuvi, pa aktieru grimētavām, pa atpūtas istabiņām –, pārņem sajūta, ka te tikai uz mirkli kāds izgājis, jo viss ir darbošanās gatavībā. Nekam nav «pieaugušas kājas». Aktieru grimētavās ir gan spoguļi, gan dažādi apgaismojuma ķermeņi. Arī rajonā vislabāk tehniski aprīkotā skatuve ir pilnā darba kārtībā.
Ēku var privatizēt
«Laukos šādam kultūras milzenim izdzīvot nav iespējams. Vietējie iedzīvotāji ir atsaucīgi, bet viņiem trūkst naudas. Rīgas mākslinieku pieprasītās cenas par uzvedumu mums ir fantastiskas summas. Tagad te darbojas koris, divi bērnu vokālie ansambļi, dažādi pulciņi. Vairāk cilvēku šeit sanāk Ziemassvētkos un Lieldienās, kad rīkojam lielākus pasākumus,» par Grenctāles kultūras nama pašreizējo darbību stāstīja direktors.
Kultūras nama ēka pieder Brunavas pašvaldībai, kas ik gadu no sava budžeta atvēl ap 15 tūkstoš latu tās uzturēšanai, pulciņu vadītāju un pasākumu apmaksai. Mēģināts šīs telpas izīrēt kafejnīcas un kazino vajadzībām. Pēc neilga laiciņa saimniekošana paputējusi trūcīgās klientūras dēļ. Kazino saimnieki gan savulaik palīdzējuši vienā ēkas pusē ierīkot apkuri.
«Iestādei parādu nav. Par 75 tūkstošiem latu šo ēku var privatizēt,» smaidot saka A. Baļčūns. Direktors skaidroja, ka vairākas reizes mēģināts iesaistīties dažādos projektos, bet nesekmīgi.
Cerība uz valsts dotācijām
Brunavas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivis Kārkliņš «Bauskas Dzīvei» atzina, ka pašvaldībai lielais kultūras nams ir pamatīga nasta, kas sniedz minimālu atdevi. «Šeit grūti kādu vainot. Pagaidām kultūras namam perspektīvas nav. Varbūt situācija mainīsies pēc iestājas Eiropas Savienībā. Tagad cilvēkus vieglāk pagasta autobusiņā aizvest uz pasākumu Rīgā nekā to organizēt pie mums. Varbūt pēc laika šeit varēsim veidot tūrisma centru. Pašreizējā situācijā mums ir piedāvājums, bet nav pieprasījuma. Pagastā ir vēl viens klubiņš – Ērgļos. Tur notiek aktīva kultūras dzīve, jo viss tur ir desmitiem reižu mazāks un vieglāk piepildāms,» sacīja A. Kārkliņš.
Pat vispārgalvīgākais risinājums – ēkas nojaukšana – maksātu ļoti dārgi, tāpēc pagaidām prātīgāk būtu nogaidīt.
«Tādu mantu nedrīkst izputināt. Ēka jāatstāj pagastam. Vienīgā izeja, manuprāt, ir valsts dotācijas. Grenctāles kultūras nams taču atrodas lielas maģistrāles malā, un tūrismam mūsu valstī vajadzētu būt perspektīvai,» sacīja Brunavas pagasta iedzīvotājs Jānis Frīdmanis, kurš savulaik strādājis kultūras namā par tehnisko darbinieku.
***
Fakti
Grenctāles kultūras nama lielajā zālē ir 450 skatītāju vietu;
kopējā kultūras iestādes platība ir 3,5 tūkstoši kvadrātmetru;
ik gadu par apkuri tiek tērēts 1500 latu, par elektroenerģiju – 1200 latu.
