Pašvaldības teritorijā nav izteiktu nomaļu, apgalvo Dāviņu pagasta padomes priekšsēdētāja Līvija Šarķe, kad «Bauskas Dzīve» viņu informē par nodomu apmeklēt ārpus centra dzīvojošus dāviniešus.
Pašvaldības teritorijā nav izteiktu nomaļu, apgalvo Dāviņu pagasta padomes priekšsēdētāja Līvija Šarķe, kad «Bauskas Dzīve» viņu informē par nodomu apmeklēt ārpus centra dzīvojošus dāviniešus. Šonedēļ nebija grūti pārliecināties, ka Līvijai Šarķei ir taisnība.
Mākslīgi veidots centrs
Kas tad īsti ir nomale? Šim jēdzienam ir gaužām niecīgs sakars ar kilometros mērāmu attālumu no pagasta centra. Nomale pašreizējā situācijā nozīmē vietu ar nesakārtotu vai ekonomisko pārmaiņu dēļ galīgi «sabojātu» infrastruktūru. Slikti sadzīves apstākļi, bezdarbs, trūkums, alkoholisms – tie ir nomales pastāvīgi pavadoņi.
Dāviņu pagasta īpatnību raksturo fakts, ka tieši centrā – daudzdzīvokļu māju ciemā – šīs negācijas izpaužas spilgtāk nekā ārpus tā. Centrs ir padomju laika tipisks veidojums ar Latvijas laukiem neraksturīgu, blīvu apbūvi, savulaik mākslīgi izvērstu specializāciju – lopkopību –, zemas kvalifikācijas darbaspēka ieplūšanu no plašās Padomju Savienības. Pēc valdošās politiskās iekārtas sabrukuma un jaunu ekonomisku attiecību izveidošanas pagasta centrā sabruka arī uz ātru roku veidotā infrastruktūra. Dāviniešiem vairs nav darbavietu. Uzņēmīgi cilvēki brauc strādāt uz Rīgu, Bausku vai Iecavu.
Jūtas veicina uzņēmējdarbību
Ārpus centra dzīvojošie dāvinieši galvenokārt mīt viensētās. Lambārtē gan atrodas viens daudzdzīvokļu nams. Šajā ēkā 17. februārī pēc ilga pārtraukuma atkal sāka darboties veikals. Tirgotavas jaunais īpašnieks ir bijušais tukumnieks Rūdis Ušackis. Romantiskas attiecības viņu rosinājušas pārcelties uz Dāviņu pagastu.
Tagad veikalā viņš saimnieko kopā ar draudzeni Silviju Spariņu. Savai tirgotavai Rūdis izvēlējies gluži neparastu nosaukumu «Veristus», kas latīniski, viņaprāt, nozīmējot ‘cilvēcība’. «Gribēju bodi nosaukt skanīgā vārdā «Upeslejas», bet izrādījās, ka visi latviešu vārdi jau pieder citām firmām. Kļuvu dusmīgs, atcerējos virkni «spārnotu» latīņu teicienu, un tā Lambārtē parādījās «Veristus»,» izvēli argumentē saimnieks.
Jaunajā tirgotavā ir tikai visnepieciešamākie produkti, jo Rūdis Ušackis ir labi informēts par iedzīvotāju zemo pirktspēju. Lauku uzņēmējs sadarbojas ar akciju sabiedrību «Balticovo». Jau noslēgta vienošanās par gaļas subproduktu plaša sortimenta piegādi. Lambārtes apkaimē autoveikali augot kā sēnes pēc lietus, teic Silvija. Apzinoties pamatīgo konkurenci, «Veristus» īpašnieki saprot, ka pircējus varēs ieinteresēt ar preču minimālām cenām.
Par nomales «sindromu» Rūdim un Silvijai atgādinot divas lietas – sabiedriskā transporta kustības grafiks un saviesīgas dzīves trūkums iedzīvotāju grupai pēc 40 gadu vecuma. «Gribētos apmeklēt kādu atpūtas sarīkojumu Dāviņos, bet tie galvenokārt paredzēti jauniešiem,» secina Rūdis.
Atceras slavenu dziednieci
Kādreizējā sovhoza «Dāviņi» grāmatvedi Skaidrīti Kļaviņu vietējie tagad dēvē par «baznīcas dāmu». Pensionā- re, to izdzirdusi, bilst: «Reizi mēnesī svētdienas dievkalpojumā labi, ja ierodas piecas sievas. Jaunatne šajā apvidū pēc skolas beigšanas neuzturas. Pareizi vien ir, jo pagastā nav neviena ražošanas uzņēmuma.»
Deviņdesmito gadu sākumā atjaunotajā Lambārtes luterāņu draudzē tagad kalpo mācītājs Aivars Siliņš. Padomju laikā Lambārtes baznīcā bija ierīkots klubs. Skaidrīte Kļaviņa to neuzskata par Dieva zaimošanu: «Labi vien bija, jo citādi nams jau sen būtu sabrucis. Tolaik Dāviņos strādāja ļoti enerģiska un prasmīga kluba vadītāja Veronika Uršuļska, ko visi tagad pazīst kā slaveno Elejas dziednieci Veroniku. Dabūt biļetes uz Rīgas teātriem un cirku bija neiespējami, bet Veronika vienmēr pamanījās tās sagādāt un piedāvāt arī lambārtiešiem. Mūsu klubā viņa organizēja Latvijas slavenāko estrādes mākslinieku koncertus. Kultūras dzīve tolaik bija ļoti intensīva. Par savām dziednieces spējām Veriņa gan nebilda ne vārda. Mums visiem tās šķita negaidītas. Padomju laikā kluba vadītāja rakstīja reportāžas par lauku darbu norisi Dāviņos, kas tika publicētas rajona avīzē «Komunisma Ceļš». Tie laikraksti vēl tagad glabājas manos «papīros».»
Uz pagasta centru Skaidrīte Kļaviņa dodas tikai tad, kad jāmaksā zemes nodoklis. No rīta aizbraucot ar autobusu, bet atpakaļ septiņus kilometrus ejot kājām, jo nākamais autobusa reiss paredzēts tikai vakarpusē.
Pensionētā grāmatvede šad tad prāto par gaidāmo teritoriālo reformu: «Kaut nevienam neienāktu prātā Dāviņu teritoriju pievienot Vecumniekiem! Tad sliktā satiksme daudziem kļūtu par nepārvaramu šķērsli.» Siltus vārdus Skaidrīte Kļaviņa velta pagasta padomes priekšsēdētājai, sacīdama, ka «Līvija ir pašu meitene – izdarīga, iejūtīga un laipna».
Strādā Rīgā un ārzemēs
Labas atsauksmes par pagasta padomes speciālistu darbu ir arī Otīlijai Muravskai – Kalniņu māju īpašniecei. Viņa atceras priecīgu pārsteigumu Jaunā gada priekšvakarā, kad visi pagasta pensionāri saņēmuši glīti iesaiņotas dāvanas – kafijas un konfekšu kārbas. «Izdarīgs sievišķis ir Līvija Šar- ķe, ļoti izdarīgs,» spriež pensionāre.
Otīlijas māja atrodas pusceļā starp Bruknas muižu un Janču katoļu baznīcu. Apzīmējumam «nomale» viņa piedāvā savu skaidrojumu: «Jebkuru vietu par nomali padara jaunatnes trūkums. Bet ko viņi, apguvuši pieprasītas profesijas, laukos darītu? Arī manas mazmeitas strādā un studē Rīgā. Jaunā- kā – Sanita – izvēlējusies darbu Anglijā. Mūsdienu jauniešiem ir citas prasības un cits dzīves ritms. Viņiem jāizmanto visas iespējas un jāiepazīst pasaule.»
Uz Janču baznīcu un Bausku pie dakteriem Otīliju parasti aizvedot dēli, kuri dzīvo Baldonē un Ozolainē. Pensionāre teic, ka daudz ērtāk esot apmeklēt Bauskas poliklīniku, tāpēc ka Dāviņos ģimenes dakteri pacientus pieņemot reizi nedēļā. To apgalvoja arī lambārtiete Skaidrīte Kļaviņa.
Iztiek bez mobilā tālruņa
Pārtikas iegāde Otīlijai nesagādājot grūtības, jo autoveikali ik dienu piestājot pie katras mājas. Lieki sakari ar ārpasauli viņai neesot nepieciešami. Otīlija atteikusies no mazmeitu piedāvājuma – mobilā tālruņa –, lai būtu mierīgāk. Kaimiņmājā esot fiksētais telefons, ko pensionāre varot izmantot. Pasta piegādi Bruknas puses iedzīvotājiem nodrošina sakaru nodaļa «Zīles», kas atrodas Vecsaules pagastā. Pensiju un «Bauskas Dzīvi» mājas īpašniece vienmēr saņemot laikā. Otīliju Muravsku priecē katoļu mācītāja Andreja Mediņa entuziasms Bruknas muižas atjaunošanā. Esot jauki, ka muižā tiekot organizēti arī laicīgi sarīkojumi. Vienīgi žēl, ka uz bibliotēku Dāviņu pagasta centrā nevarot aizbraukt, kad gribētos.
***
FAKTI
Dāviņu pagastā ir 1026 iedzīvotāji:
t. sk. pensionāri – 240, pirmsskolas vecuma bērni – 75, skolēni – 120.
Pagasta centrā dzīvo ap 600 dāviniešu.
Lielākās apdzīvotās vietas ir Lambārte un Brukna.
