Kas tas par Vītolu fonda atbalstu studentiem? Kā to var saņemt?
Kas tas par Vītolu fonda atbalstu studentiem? Kā to var saņemt?
Šādi un līdzīgi jautājumi sasnieguši «Bauskas Dzīvi» pēc 14. februārī publicētās ziņas par stipendiju, ko saņēmusi Daiga Zentele no Vecumniekiem. Viņai to nodrošinājis uzņēmums SIA «Statoil», kas atvēlēja naudu desmit studentiem no rajoniem, kuros ir «Statoil» degvielas uzpildes stacijas. Vēl vienam studentam stipendiju nodrošina mazs uzņēmums SIA «Dzelme un partneri».
Dokumentus sāk pieņemt martā
Vītolu fonds pieņem pieteikumus un administrē jeb vada pretendentu izvēli. Tiek piesaistīti arī citu uzņēmēju līdzekļi, lai varētu atbalstīt vairāk jauniešu no laukiem, uzsver Vita Dīķe, fonda izpilddirektore.
Janvārī Vītolu fonds izsūtījis informatīvas vēstules 162 Latvijas vidusskolu direktoriem (arī arodģimnāzijām un koledžām), informē Vita Dīķe. Dokumentus no pretendentiem, 12. klašu audzēkņiem, Vītolu fonds sāks pieņemt martā. Vērtējot kandidātus fondā, galvenais rādītājs ir vidējā atzīme vidusskolā, tiek ņemta vērā godprātīga (!) informācija par vecākiem, bērnu skaits ģimenē, ienākumi uz vienu cilvēku. Nav mazsvarīgi arī tas, kurā augstskolā un kādā programmā jaunietis vēlas studēt.
Līgums uz vienu gadu ar stipendiātiem tiek noslēgts pēc uzņemšanas augstskolā. Vīto- lu fonda stipendiāti desmit mēnešus gadā saņem 80 latu lielu stipendiju. Mācību gada sākumā viņi par 30 latiem var pirkt grāmatas, vārdnīcas, enciklopēdijas.
Ja jaunietim nepaveicas iekļūt budžeta grupā, taču viņa atzīmes ir pietiekami labas, fonds sedz arī mācību maksu. Fonda darbinieki seko stipendiātu sekmēm, jo viņu vienīgais uzdevums ir labi mācīties. Ja sekmes ir labas un students nesāk strādāt, pēc pirmā gada līgums var tikt pagarināts.
Nodokļu atvieglojumi
Šīs palīdzības sākums ir Vītolu ģimenes līdzekļi. Privāto stipendiju fondu, ieguldot tajā vienu miljonu latu, 2002. gada 4. aprīlī nodibinājuši Vilis un Marta Vītoli.
Fonds ir saņēmis 273 pieteikumus no 119 Latvijas vidusskolām, stipendijas piešķirtas 89 jauniešiem. Ja Vītolu fondu ar līdzekļiem papildinās arī citi uzņēmēji, palīdzību saņems vairāk jauniešu, saka Vilis Vītols. Latvijas valdība paredzējusi nodokļu atvieglojumus uzņēmējiem, kuri ziedo izglītības atbalstam. Izdevies arī panākt Ministru kabineta rīkojumu, ka Vītolu fonda stipendijām nepiemēro ienākuma nodokli, tāpēc students saņem visus 80, nevis 60 latu, uzsver Vilis Vītols.
Paldies Venecuēlai
Vītolu ģimene Latvijā atgriezusies 1999. gadā, kad arī jaunākā meita bija ieguvusi augstāko izglītību. V. Vītols ir ne tikai šī stipendiju fonda dibinātājs un valdes priekšsēdētājs. Ģimenes locekļi ir kļuvuši par vairāku uzņēmumu līdzīpašniekiem Latvijā. Pēc ministru prezidenta Einara Repšes aicinājuma Vilis Vītols pašlaik uzņēmies arī va/s «Latvenergo» padomes vadību.
Vītolu fonds Lāčplēša ielā Rīgā atrodas namā, ko būvējis Viļa Vītola vectēvs. Viņš bijis tautsaimniecības profesors Latvijas Universitātē. Kara beigām tuvojoties, ģimene izbraukusi no Latvijas un atradusi patvērumu Venecuēlā. Šajā valstī par samērā simbolisku samaksu visi varējuši iegūt labu izglītību.
Vilis Vītols stāsta: «Mana kundze Marta ir zobārste, tomēr viņas «mūža darbs» ir ieguldījums piecu bērnu aprūpē. Pats esmu civilinženieris, citiem vārdiem, celtnieks. Pēc Venecuēlas universitātes absolvēšanas man laimējās strādāt turienes lielākajā būvfirmā, kura cēla ļoti slavenus objektus – septiņus kilometrus garo tiltu pāri Marakaibo jūras šaurumam, arī pirmo tiltu pāri Orinoko upei. Desmit gadu laikā uzkalpojos no viszemākā posteņa līdz galvenajam inženierim (pirmais algotais darbinieks pēc īpašniekiem). 1958. gadā nodibināju savu būvfirmu.»
***
UZZIŅAI
Vītolu fonda adrese: Lāčplēša iela 75 – 3, Rīga, LV-1011.
Tel. 7280122, fakss 7828523, epasts: .
Dokumenti, kas jāiesniedz, pretendējot uz stipendiju:
CV; motivācijas vēstule; vidējās izglītības dokumenta (liecības kopija, ko apstiprina skolas zīmogs, direktora paraksts); informācija par ģimenes sastāvu; izziņa no pašvaldības par ģimenes materiālo stāvokli; rekomendācijas no skolas (direktora, vietnieka mācību darbā vai klases audzinātāja) un no pagasta/pilsētas sociālā dienesta. Jaunietim, kurš jau ir students, jāpievieno augstskolas izziņa.
