Iestāšanās līguma teksts angļu valodā saskaņots ar visām dalībvalstīm un ar visām kandidātvalstīm, to Eiropas Komisija paziņoja 19. februārī.
Iestāšanās līguma teksts angļu valodā saskaņots ar visām dalībvalstīm un ar visām kandidātvalstīm, to Eiropas Komisija paziņoja 19. februārī.
Vienlaikus notiek šī līguma tulkošana 22 ES oficiālajās valodās, tajā skaitā latviešu. Kad līguma projekts latviešu valodā būs saskaņots ar ES institūcijām, ārlietu ministrei tas līdz 8. aprīlim jāiesniedz valdībā. 9. aprīlī iestāšanās līgumu paredzēts apstiprināt Eiropas Parlamentā un 14. aprīlī – ES Padomē. Tā anglisko variantu paredzēts parakstīt 16. aprīlī Atēnās.
Viena taisnība
Kāds ir Latvijas iestāšanās līgums ar visām valstīm? Tāda atsevišķa līguma starp Latviju un ES nemaz nav!
«Ir tikai viens līgums visām kandidātvalstīm. Visas dalībvalstis slēdz līgumu ar visām desmit kandidātvalstīm par iestāšanos Eiropas Savienībā,» skaidro Ārlietu ministrijas ES tiesību nodaļas vadītāja Alise Balode.
Tieši tāpēc līguma pilno nosaukumu veido visu dalībvalstu un kandidātvalstu uzskaitījums 84 vārdos. Līgumu, par to parakstoties, noslēdz visas 15 dalībvalstis ar visām desmit kandidātvalstīm. Ar to brīdi visas jaunās valstis uzņemas pildīt ES likumdošanas kopumu – acquis communautaire –, kas aizņem 80 tūkstoš lappušu.
Tikai trīs panti
Tās 5800 lappuses, ko saucam par iestāšanās jeb pievienošanās līgumu, sastāv no divām daļām – paša iestāšanās līguma un iestāšanās akta. Līguma daļā trijos pantos ir noteikts, ka Latvija un pārējās deviņas kandidātvalstis kļūst par ES dalībvalstīm. Dažas rindiņas īsa teksta, lielāko daļu no 17 lappusēm aizņem paraksti.
«Līgums ir vienošanās par to, KA Latvija iestājas. Aktā ir vienošanās par to, KĀ puses iestāsies,» atšķirības uzsver Saeimas jurists Einārs Punkstiņš, kurš pusotru gadu Dānijas juridisko speciālistu apmācības programmās tika sagatavots darbam ar ES tiesību normām, izstrādājot iestāšanās līgumu.
Tātad, parakstot trīs pantus, Latvija apņemsies pildīt ES likumus, bet pārējās 5783 lappusēs atrunāts, ko no tiem nepildīs vai nepildīs uzreiz.
Pietiekams pamats izņēmumam
Pilnvarotās personas Atēnās svinīgi parakstīs šo plāno līgumu, kuram pielikumā būs pārējās 5780 lappuses – iestāšanās akts ar daudzajiem pielikumiem. Otrā daļa – iestāšanās akts ir līgumam pievienotie pielikumi, tiem savukārt pievienoti protokoli, protokoliem – papildprotokoli, beigās pievienotas deklarācijas, vēstuļu apmaiņa. Vai to visu var saukt par līgumu?
«Visam līgumam kopumā ir vienāds juridiskais spēks. Kaut arī tā daļu nosaukumus mēs saprotam citādāk. Kaut mums liekas, ka kāds būtu sarunas fiksējis uz papīra, protokols ir dokumenta nosaukums. Struktūrā tas ir vienu rangu zemāks dokuments nekā pielikums,» skaidro Einārs Punkstiņš.
«Vadoties pēc juridiskās tehnikas, neviens nevarēs vēlāk savu neizdarīto attaisnot: «Līgumā tas nebija rakstīts, tas bija tikai pielikumā vai protokolā!» Zviedrija iestāšanās sarunās savu valsts monopolu alkohola ražošanā un tirdzniecībā paturēja tieši ar šādu nevainīgu vēstuļu apmaiņu, un tas ir pietiekams pamats izņēmumam, kaut arī pēc līguma hierarhijas tas ir viszemākais dokuments,» papildina Saeimas jurists.
Noteikumi visām kandidātvalstīm
Pirmie četri lielie pielikumi attiecas uz visām kandidātvalstīm. Pirmais nosaka jauno valstu pievienošanos Šengenas līgumam. Otrais pielikums ir par tehniskajiem pielāgojumiem – par to, kā jāgroza Eiropas Kopienas likumdošana pēc paplašināšanās. Piemēram, veterinārajā direktīvā dalībvalstu institūciju alfabētiskajā sarakstā starp Itāliju un Luksemburgu jāieraksta Latvijas Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs. Trešais pielikums balstās uz sarunās panāktiem izņēmumiem. Piemēram, par Rīgas jūras līča īpašo statusu. Ceturtajā fiksēti izņēmumi no dibināšanas līgumiem. Piemēram, tajā atrunāta iespēja Latvijai turpināt valsts atbalsta pasākumus konkrētiem uzņēmumiem.
Uz mūsu valsti – 8. pielikums
Katrai valstij ir arī viens tai veltīts pielikums – par pārejas periodiem. Uz Latviju attiecas 8. pielikums, kurā fiksēti visi 36 sarunās izcīnītie pārejas periodi. Tam pievienoti divi papildpielikumi: to uzņēmumu saraksts, kuriem ir pārejas periodi ES standartu ieviešanā. Līgumā latviski nosaukti 11 piena pārstrādes, 29 zivju pārstrādes un 30 gaļas pārstrādes uzņēmumu un divi dzīvnieku atkritumu pārstrādes uzņēmumi.
Pielikumiem «piekabināts» desmit protokolu. Uz Latviju gan neviens neattiecas. Tie ir, piemēram, par Ignalinas atomelektrostaciju, par Kaļiņingradas jautājumu.
