Starptautiskais tūrisma gadatirgus «Balttour» pārskatāmi atspoguļo nozares attīstības tendences un ļauj saskatīt arī pretrunas.
Starptautiskais tūrisma gadatirgus «Balttour» pārskatāmi atspoguļo nozares attīstības tendences un ļauj saskatīt arī pretrunas. Ķīpsalas izstāžu hallē no 14. līdz 16. februārim gadatirgus notika jau desmito reizi. Reklāmas kampaņā, kā vienmēr, tika akcentēta ārvalstu tūrisma firmu plašā pārstāvniecība un nosauktas arī Latvijas lielākās ceļojumu kompānijas, kas tautiešiem piedāvā bezrūpīgu atpūtu ārzemēs. Nelielās vietējās firmas, kas nodarbojas ar iekšzemes tūrisma organizēšanu, tikpat kā netika pieminētas.
Te jau arī ir pretruna, jo visu laiku tiek daudzināta iekšzemes tūrisma milzīgā loma, taču praksē viss notiek otrādi.
Par to liecināja arī izstāžu zāles iekārtojums. Centrālās un labākās vietas, protams, aizņēma ārvalstu kompānijas, bet Latvijas novadu tūrisma informācijas stendi bija «iespiesti» halles pašā galā. Tā vien šķita, ka «mazajiem brāļiem» ticis visžēlīgi atļauts piedalīties spožajā parādē.
Mežotnes pils direktore Dzintra Līce šādu situāciju uzskata par diskriminējošu: «Es domāju, ka visām Latvijas tūrisma kompānijām – arī mazajām – gadatirgū būtu jāaizņem centrālā vieta, varbūt pat jānosaka telpas īres atlaides. Cenas ir milzīgas. Mežotnes un Igates pils īrēja atsevišķu laukumu, jo mūsu īpašnieks – Valsts nekustamā īpašuma aģentūra – varēja samaksāt Ls 500. Nelielām reģionu firmām šāda summa šķiet utopiska, tādēļ tūrisma pakalpojumu sniedzēji apvienojas un veido kopīgus stendus halles šaurākajā un tumšākajā kaktā.»
Bet tieši no reģionu aktivitātes visai jūtami ir atkarīga nozares attīstība. Latvija nav tikai Rīga vai Jūrmala. Pēdējos pāris gados panākts milzīgs progress, jo interesantākie piedāvājumi saņemti tieši no reģionu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Lauku tūrisms lēnām specializējas atbilstoši pieprasījumam, kad līdera pozīcijas ieņem aktīvā atpūta, ekoloģiskais un tā dēvētais kreatīvais tūrisms. Tam raksturīgas dažādas radošas aktivitātes, kurās ceļotāji tiek iesaistīti.
Potenciālo klientu ieinteresēšanai ar maršruta vai programmas aprakstu vien nepietiek. To ir sapratuši arī baušķenieki. Par spīti ekspozīcijas laukuma šaurībai, gadatirgū tika organizēta Zemgales ražotāju produkcijas degustācija. Tūrisma apritē jau ir iekļāvušies Bauskas alus ražotāji. Inese Turkupole, Bauskas rajona Tūrisma informācijas centra vadītāja, teic, ka izglītojoša ekskursija uz vietējo alus ražotni un piedalīšanās degustācijā iemanto arvien lielāku popularitāti.
Ārzemju tūrists ir izlutināts un ārkārtīgi labi informēts. Mazā valstiņa pie jūras viņam paliks atmiņā tikai tad, ja ceļojumā tiks gūti spilgti emocionāli un vizuāli iespaidi. Ne jau Rīgas dārgajos restorānos tos varēs atrast, jo visā pasaulē šīs iestādes ir līdzīgas. Vienīgā cerība ir Latvijas lauki, kur bezgala pacietīgi mazu uzņēmumu īpašnieki savā kaktiņā čubinās, vairs pat necerot uz valsts atbalstu tūrisma veicināšanā.
