Latvijas iespējas un zaudējumi, iestājoties Eiropas Savienībā, – par to pagājušajā nedēļā notika diskusija Iecavas vidusskolas bibliotēkas informācijas centrā. Skolēnus un pedagogus uzrunāja ES informācijas centra pārstāvis Rinalds Konovaļenko.
Latvijas iespējas un zaudējumi, iestājoties Eiropas Savienībā, – par to pagājušajā nedēļā notika diskusija Iecavas vidusskolas bibliotēkas informācijas centrā.
Skolēnus un pedagogus uzrunāja ES informācijas centra pārstāvis Rinalds Konovaļenko.
Svarīgi zināt vēsturi
«Tuvojoties referendumam, arvien aktuālāka kļūst informācija par to, kādi mēs būsim, ko iegūsim, ko zaudēsim, kas mums būs jāiemācās. Šī pasākuma mērķauditorija bija vidusskolas klašu audzēkņi, debašu kluba dalībnieki, korekcijas klases audzēkņi un viņu pedagogi Lapkovskis, Ozoliņa un citi,» informēja Iecavas vidusskolas direktore Agra Zaķe.
R. Konovaļenko skolēniem skaidroja, ka ES informācijas centra darbībai finansējums tiek saņemts no Briseles. Centrā strādā četri speciālisti, kuri organizē lekcijas un tikšanās. To mērķis – sniegt pēc iespējas vairāk informācijas dažādu paaudžu un sociālo slāņu Latvijas iedzīvotājiem.
«Lektors akcentēja ES izveides vēsturi, piebilstot, ka mūsdienās notiekošo procesu izpratnei svarīgi zināt to izcelsmi pagātnē. Tā kā lekcija bija domāta tieši jauniešu auditorijai, pārrunājām viņu priekšrocības ES. R. Konovaļenko informēja par projektiem, kuros varam piedalīties. Tie mums paver jaunas iespējas,» sacīja 11. klases skolniece Aiva Avota.
Saņem informatīvus materiālus
Lekcijas noslēgumā R. Konovaļenko aicināja uzdot jautājumus par ES. Šoreiz aktīvāki bija pedagogi, viņus interesēja, piemēram, kas piedalīsies balsošanā, kurās rūpniecības nozarēs varētu notikt pārmaiņas, iestājoties ES. Pedagogi vēlējās zināt par plusiem un mīnusiem, par naudas vienību eiro u. c.
«Skolēni, kas bija atnākuši uz sarunu, saņēma informatīvus materiālus par ES. Iecavas vidusskolas bibliotēkas informācijas centrā tika atstāti bukleti, kartes, kalendāri, viedokļu kopsavilkumi «Par un pret ES», kuros publicēti preses izdevumu materiāli par šo tēmu. Tur atrodams arī SIA «Iecavnieks» direktora Daiņa Lagzdiņa sacītais par Latvijas iestāju ES,» stāstīja Iecavas vidusskolas bibliotēkas vadītāja Inta Lapkovska.
Drošība un iespējas
«Esmu par Latvijas iestāju ES, bet uz šo soli raugos ar bažām. Analizējot pieejamo informāciju, šķiet, ka negatīvu piemēru Eiropas dalībvalstu vidū nav,» «Bauskas Dzīvei» sacīja vidusskolas fizikas skolotājs Gunārs Celmiņš.
«20. septembrī, kad mūsu valstī notiks referendums par Latvijas iestāju Eiropas Savienībā, es balsošu par, jo nesaskatu citas iespējas Latvijas straujākai attīstībai. Kaut tikai mēs mācētu izmantot visas tās iespējas, ko mums piedāvās ES,» viedokli pauda angļu valodas skolotāja Anita Ozoliņa.
«Iestāja ES palīdzēs Latvijai izdzīvot mūsdienu konkurences apstākļos. Turklāt ES paver jaunas izaugsmes iespējas jauniešiem,» uzskata 11. klases skolniece A. Avota. 10. klases audzēkne Baiba Ratkus domā, ka pēc Latvijas iestājas ES jaunieši brīvāk varēs izmantot iespēju mācīties un strādāt ārpus Latvijas.
Edgars Šmits, direktores vietnieks informātikas jautājumos, «Bauskas Dzīvei» atzina, ka ir par Latvijas iestāšanos ES, bet ar pretrunīgām jūtām raugās uz mūsu zemniecības nākotni šajā savienībā. «Latvija noteikti būs ieguvēja valsts drošības, ekonomiskās attīstības un sociālo garantiju jomā. Jācer, ka arī pedagogu darbs tur būs labāk novērtēts,» tā E. Šmits.
