Šogad 18. novembrī Latvijas valsts atzīmēs 85. gadadienu, un šajā sakarā Latvijas Vēsturnieku komisijai iesniegts zinātniska pētījuma pieteikums «Nacionālās pretošanās kustības izpausmes un cīņa Bauskas apriņķī 1944. – 1956. gadā».
Šogad 18. novembrī Latvijas valsts atzīmēs 85. gadadienu, un šajā sakarā Latvijas Vēsturnieku komisijai iesniegts zinātniska pētījuma pieteikums «Nacionālās pretošanās kustības izpausmes un cīņa Bauskas apriņķī 1944. – 1956. gadā».
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā plānots veidot izstādi, veltītu Latvijas patriotiem, kas tajā laikā veica nevienlīdzīgu cīņu pret okupantiem. Vairāki šo notikumu tiešie dalībnieki un liecinieki ir jau apzināti un solījuši sniegt ziņas, bet muzeja darbinieki būs īpaši pateicīgi ikvienam, kas par šo laiku varētu muzejam dāvināt vai aizdot uz izstādes laiku jelkādu materiālu liecību (fotogrāfijas, zīmējumus, dokumentus, priekšmetus).
Daudzas nacionālo partizānu kara epizodes Bauskas apkaimē nav apzinātas, un dokumenti par tām atrodas arhīvu fondos. Savukārt plašāka informācija patlaban ir par šī kara apspiešanu, ar ko arī sākšu šo publikāciju sēriju, atstājot minēto partizānu kara epizožu izklāstu vēlākam laikam.
Viena armija aiziet, otra – ienāk
Bauskas apriņķī padomju vara tika atjaunota 1944. gada septembrī. Jaunās varas pārstāvjiem sākumā nācās vadīties pēc Latvijas PSR Iekšlietu Tautas komisariāta (IeTK, kas vairāk pazīstams pēc krievu valodas saīsinājuma kā NKVD) Bandītisma apkarošanas daļas priekšnieka vietnieka, valsts drošības majora Bedika 1944. gada 26. maija instrukcijas visiem LPSR IeTK (NKVD) apriņķu daļu un nodaļu priekšniekiem par cīņas pasākumiem pret kontrrevolūciju, ieejot Latvijā. Minētā instrukcija paredzēja, ka apriņķa IeTK (NKVD) vadībai pēc ierašanās apriņķī jāsāk operatīvās informācijas vākšana un izmeklēšana, pēc kā jāveic apsūdzēto personu aresti.
Pēc vācu karaspēka vienību atkāpšanās un Sarkanās armijas ienākšanas Bauskas apriņķa teritorijā 1944. gada septembrī darbu sāka sešu IeTK (NKVD) cilvēku operatīvais sastāvs. Jau 1944. gada 13. oktobrī Bauskas cietumā atradās 60 cilvēki, bet 1945. gada 20. martā Izglītības Tautas komisārs K. Strazdiņš rakstīja Latvijas kompartijas centrālkomitejas (LKP CK) sekretāram J. Kalnbērziņam, ka Bauskas apriņķī masveidīgi tiek arestēti skolotāji un dažos pagastos vairs nav, kas māca bērnus.
Aģenti cenšas iefiltrēties vienībās
Minētā instrukcija paredzēja apriņķī organizēt operatīvo darbu, lai ar aģentu palīdzību noskaidrotu nacionālo partizānu vienību un formējumu (ko okupanti sauca par bandformējumiem un bandītvienībām) skaitu. Pēc tam varētu veikt enerģiskus pasākumus, lai šajās vienībās un formējumos iefiltrētu aģentus, kas spētu tās novadīt zem operatīva trieciena.
Pēc IeTK (NKVD) Bauskas nodaļas veiktās aģentūras uzskaites, Bauskas apriņķī 1945. – 1946. gadā darbojās trīs partizānu vienības, bet 1947. – 1948. gadā jau septiņas, kurās kopā bija uzskaitīti ap 60 partizānu. Apriņķa teritorijā, veicot operatīvo darbu, bija apzināti un uzskaitīti 14 partizāni – vienpatņi. Starp tiem arī Īslīces partizāns – vienpatnis Gudže, kas dokumentos par viņa iznīcināšanu figurēja ar nosaukumu «Gudžes banda».
Iznīcinātāju bataljoni kā papildspēks
Cīņa pret nacionālajiem partizāniem tika organizēta LKP CK vadībā. Šajā darbībā, izmantojot dažādas metodes, piedalījās IeTK (NKVD) un Valsts Drošības Tautas komisariāta (VDTK; saīsinājums krievu valodā – NKGB) represīvais aparāts un īpašu uzdevumu iekšējais karaspēks, kā arī no vietējiem aktīvistiem organizēti Iznīcinātāju bataljoni kā papildspēks, kas labi pārzina vietējo situāciju.
LKP CK Birojā 1945. – 1946. gadā vairākkārt tika apspriests jautājums par cīņu pret nacionālo pagrīdi un nacionālajiem partizāniem, kā arī par Iznīcinātāju bataljonu organizēšanu un vadīšanu Bauskas apriņķī. 1945. gada vidū Bauskas apriņķī tika izveidots štābs cīņai pret nacionālajiem partizāniem. Pagastos cīņu pret nacionālajiem partizāniem vadīja vietējais partorgs un IeTK (NKVD) pilnvarotais.
Baidās no «ienaidnieka» uzbrukumiem
Iznīcinātāju bataljonu organizēšana notika saskaņā ar LKP CK sekretāra J. Kalnbērziņa un LPSR IeTK (NKVD) Tautas komisāra A. Eglīša 1944. gada 13. maija pavēli «Par iznīcinātāju bataljonu organizēšanu». Tā paredzēja, ka katrā no vācu fašistiskajiem iekarotājiem atbrīvotajā apriņķī iznīcinātāju bataljonu darbībā jāiesaista vietējie komunisti, komjaunieši, padomju aktīva personas un bijušie sarkanie partizāni.
Šo palīgvienību uzdevumi bija apsargāt uzņēmumus, tiltus un citus objektus, kas var kļūt par ienaidnieka (nacionālo partizānu) uzbrukumu mērķiem, piedalīties kārtības sargāšanā un nodrošināšanā, kā arī iesaistīties IeTK (NKVD) apriņķu nodaļu veiktās operācijās pret nodevējiem, pretpadomju elementiem un nacionālajiem partizāniem jeb bandītiem. Iznīcinātāju bataljonu apgāde ar ieročiem un munīciju tika nodrošināta no kaujas laukā savāktiem trofeju ieročiem un munīcijas, kā arī no iedzīvotājiem un aizturētām personām izņemtiem ieročiem un munīcijas.
1945. gadā katrā Bauskas apriņķa pagastā bija izveidots viens Iznīcinātāju bataljona vads, bet Bauskā atradās divi (vienā vadā bija apmēram 15 – 45 cilvēki). Pavisam Bauskas apriņķa Iznīcinātāju bataljonā šajā laikā bija 674 kaujinieki, kas saformēti astoņās rotās. Iznīcinātāju arsenālā bija 643 šautenes, astoņi rokas ložmetēji, 18 pistoles un 75 rokas granātas.
Kaujiniekiem esot disciplināri pārkāpumi
1946. gadā LKP Bauskas apriņķa komitejā notika Iznīcinātāju bataljona personāla pārbaudes, pēc kurām kā nepiemēroti tika atsijāti apmēram 40 procenti kaujinieku. 1946. gadā ierindā palika 433 kaujiniekiiznīcinātāji (piecas rotas), bet 1947. gadā – tikai 256 kaujinieki. Pārbaudēs vairākkārt tika atzīmēts, ka Bauskas apriņķī neapmierinošs ir politaudzināšanas darbs, tādēļ ir grūtības Iznīcinātāju bataljonu komplektēšanā. Savukārt esošie kaujiniekiiznīcinātāji pieļaujot disciplīnas pārkāpumus un pat atklātu nodevību.
Graut cenšas visiem spēkiem
Šāda situācija, kad Iznīcinātāju bataljoni dažādu apstākļu dēļ netika galā ar veicamajiem uzdevumiem, bija vērojama daudzviet Latvijā. Tāpēc aktuāls kļuva jautājums par IeTK (NKVD) un VDTK (NKGB) operatīvo jeb ātrās reaģēšanas grupu (10 – 20 kaujinieku) izveidi un darbību. Bauskas apriņķī 1946. gadā, veicot rūpīgu kandidātu atlasi un pārbaudi, tika izveidotas desmit šādas operatīvās kaujas grupas ar 180 kaujiniekiem. Tās tika izvietotas vairākos apriņķa pagastos.
Galvenos bruņotos triecienus un operācijas pret nacionālajiem partizāniem bija paredzēts veikt PSRS IeTK (NKVD) Iekšējam karaspēkam. Bauskas apriņķī bruņotās kaujas operācijās pret nacionālajiem partizāniem laikā no 1945. līdz 1950. gadam iesaistījās šī karaspēka 5. strēlnieku divīzijas 36. motorizētā strēlnieku pulka vienības un 24. Prutas ar Bogdana Hmeļnicka ordeni apbalvotā strēlnieku pulka vienības (šis pulks tiek uzskatīts par vienu no nežēlīgākajām un asiņainākajām IeTK (NKVD) Iekšējā karaspēka vienībām Latvijā).
Bauskas apriņķa teritorijā šajā laikā darbojās piecas IeTK (NKVD) aģentūras grupas ar 25 aģentiem. Viņu uzdevums bija nacionālo partizānu vienību graušana no iekšienes un to novadīšana līdz operatīvam triecienam un iznīcināšanai.
Sagatavojis A. Urtāns, vēstures maģistrs
