Pirmoreiz uz slēpēm Solvitu Komkovu piecu gadu vecumā uzlicis tētis. Kopš tā laika slēpošana ir Solvitas kaislīgākā aizraušanās un ziemas beigas viņa nepavisam negaida.
Pirmoreiz uz slēpēm Solvitu Komkovu piecu gadu vecumā uzlicis tētis. Kopš tā laika slēpošana ir Solvitas kaislīgākā aizraušanās un ziemas beigas viņa nepavisam negaida.
Vismaz reizi nedēļā
«Esmu dzimusi Budbergā, tieši pie parka dzīvojām. Visus upes kalniņus esmu nošļūkājusi gan uz dibena, gan ar ragaviņām un slēpēm. Ziemā kopā ar brāli un tēti gar Mēmeles krastu slēpojām līdz Brunavas centram. Atceros savas pirmās slēpītes, koši sarkanas ar uzzīmētu pīlīti, toties pilnīgi taisniem galiem, toreiz bērniem tādas ražoja. Tētis slēpju galus karsēja un mocījās, kamēr uzlocīja, citādi tās nebija lietojamas,» stāsta S. Komkova.
Solvita strādā par pārdevēju daudzu baušķenieku iecienītajā pārtikas veikalā «Pagrabiņš». Kad vien darbā ir brīvas dienas, viņa kopā ar brāli un viņa sievu laiž uz kādu kalnu. Vismaz reizi nedēļā tas noteikti esot nepieciešams, apgalvo Solvita.
Skaisti nobraucieni
«Vistuvāk ir Baldone, kur var slēpot arī naktī, jo trase apgaismota. Man vislabāk patīk braukt no kalna un bail nav nemaz. Cēsīs, Žagarkalnā, ir vairāk vietas un dažādas trases – gan iesācējiem, gan bērniem, gan «asiem», drosmīgākiem meistariem. Tur ir arī tāds Skolēnu kalniņš, garš, bet lēzens, izdodas skaists nobrauciens,» teic baušķeniece.
Solvitas māsa esot ieprecējusies Valkā. Pie viņas braucot, nācies iegriezties arī Baiļu trasē pie Valmieras. Tur esot ļoti skaisti kalniņi, atceras Solvita. Pirms vairākiem gadiem viņa bijusi trasē Kurzemē. Tur pie Sabiles ir vieta, ko sauc par Zviedru cepuri.
Sajūta fantastiska
Uz jautājumu, kā Solvitai izdevies sagādāt kalnu slēpošanai nepieciešamo ekipējumu, viņa atbild: «Patiesībā man ir tikai kombinezons, bet nu tāds, ka sniegā varu gulēt un nenosalšu. Visu pārējo īrēju uz vietas trasē. Tā vairs nav problēma. Par slēpēm, zābakiem un pacēlāju jāmaksā pieci lati stundā, pēc tam lats klāt par katru nākamo stundu. Ja man to gribas, nauda jāatlicina, jo sajūta pēc slēpošanas ir fantastiska.»
Pagaidām viņai vēl nav izdevies pierunāt dēlu, 12 gadu veco Endiju, laisties no stāvāka kalna. Taču gar upes malu abi esot slēpojuši. Arī vīrs Egils nav ar slēpošanu aizrāvies, viņš ir biškopis. Ja Solvitai pēc slēpošanas sāpot kakls, medus nav jāpērk veikalā.
