Ceļu satiksmes drošības direkcija, valsts institūcijas un privātās firmas no 23. februāra līdz 13. martam īsteno kampaņu «Izdzīvo, kas piesprādzējas!».
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), valsts institūcijas un privātās firmas no 23. februāra līdz 13. martam īsteno kampaņu «Izdzīvo, kas piesprādzējas!».
Tās mērķis ir akcentēt drošības jostu lietošanas nozīmi. Kampaņas laikā visās Latvijas televīzijās demonstrē režisores Annas Vidulejas klipu, tā mudinot transportlīdzekļu vadītājus piesprādzēties. SIA «Latvija Statoil» degvielas uzpildes stacijās (DUS) un apdrošināšanas akciju sabiedrības «ERGO Latvija» birojos, arī uz automaģistrālēm izvietoti plakāti.
Plakāti mudina uzlikt jostu
Firmas «Latvija Statoil» Bauskas DUS vadītājs Gatis Upelnieks «Bauskas Dzīvei» apstiprina, ka degvielas uzpildes laukumā izvietoti vairāki plakāti. Viņš novērojis, ka cilvēki tos ierauga un piesprādzējas. Pats esot apzinīgs autobraucējs un drošības jostu lietojot vienmēr. To G. Upelnieks iemācījies autovadītāju kursos un no šī labā ieraduma negrasās atteikties.
Baušķeniece Agnese «Bauskas Dzīvei» vēstī, ka plakātu «Statoilā» ievērojusi, attēls ietekmējis, bet drošības jostu tāpat neesot uzlikusi. Agnese esot fatāliste, viņasprāt, notiks tā, kā Dievs būs lēmis. Autovadītāja necenšas iedziļināties, vai drošības josta pasargā negadījumos: «Es braucu ar auto «Honda Civic», tam ir divas durvis. Šī modeļa drošības jostu lietot ir ļoti neērti – tā man stiepjas teju pāri sejai. Turklāt man biežāk iznāk stūrēt pa pilsētu – ielecu mašīnā un tūlīt jau jākāpj ārā. Tādēļ par drošības jostu aizmirstas. Kad gaidīju bērniņu un veicu lielākus attālumus, tad gan to izmantoju.»
Svarīgi jebkuram pasažierim
Piesprādzēšanās ir svarīga jebkuram pasažierim, īpaši sievietēm grūtniecības laikā un bērniem. Grūtniecības periodā topošās māmiņas parasti pastiprināti rūpējas gan par savu, gan bērna drošību un veselību, bet nereti nenovērtē drošības jostu nozīmi, braucot transportlīdzeklī. Bieži kā arguments, lai nepiesprādzētos, tiek minētas bažas par nedzimušā bērna drošību.
Šī problēma pasaulē ir ļoti plaši pētīta, un atzīts, ka piesprādzēšanās ir drošākais risinājums. Grūtniecības laikā sievietes kauli, muskuļi, iekšējie orgāni un augļūdens, kurā atrodas bērns, sargā mazuli no dažādiem triecieniem un spējām svārstībām. Pētījumi ir pierādījuši, ka, pareizi piesprādzējoties, sadursmes brīdī mazulis nav pakļauts riskam.
Mičiganas universitātes pētījumā minēts, ka nepiesprādzētas vai nepareizi piesprādzētas grūtnieces pakļautas 5,7 reizes lielākam riskam zaudēt mazuli nekā tās, kas šo prasību izpilda. Grūtniecības laikā drošības jostas apakšējā daļa jānovieto pēc iespējas zem vēdera izliekuma, savukārt augšējā daļa – starp krūtīm. Jostai jābūt gludai un stingri nostieptai.
Tikai 18 procentu braucēju…
Starptautiski pētījumi pierādījuši, ka jostu lietošana ceļu satiksmes negadījumos līdz 70% samazina bojā ejas iespēju mašīnas priekšējos sēdekļos sēdošiem, bet līdz 50% – tiem, kas atrodas uz aizmugurējā sēdekļa. Īpaša nozīme drošības jostām ir negadījumos, kad notiek frontāla transportlīdzekļu sadursme vai kad mašīna nobrauc no ceļa.
Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka drošības jostas transportlīdzekļos izmanto aptuveni 18% braucēju.
Ignorē noteikumus
Bauskas rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas inspektors Aleksandrs Sidorčiks novērojis, ka mūsu rajonā 30 procentu autovadītāju nelieto drošības jostas. Tas atklājas, formējot ceļu satiksmes negadījumu dokumentus. Ja cilvēks iebrauc Bauskā no laukiem, viņš ir piesprādzējies, taču, tiklīdz autovadītājs braukā pa pilsētu, drošības josta netiek lietota, novērojis policists.
Vecāki cilvēki ir apzinīgāki, sievietes un jaunieši īpaši ignorē drošības jostas lietošanu. «Par nepiesprādzēšanos var uzlikt līdz trīs latu lielu naudas sodu. Mēs vispirms skatāmies, kas tas ir par vadītāju, vai auto ir tehniskā kārtībā, vai ir citi pārkāpumi, tad lemjam, vai piemērot naudas sodu,» tā A. Sidorčiks. Ievērojamais ievainoto un bojā gājušo pasažieru un arī pašu autovadītāju skaits pierāda, ka cilvēki jāmudina transportlīdzekļos lietot drošības jostas. Sadursmes gadījumos nereti tās vienīgās pasargā no bojā ejas.
Būtu palicis dzīvs
Bauskas rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas inspektors Andris Pizičs stāsta: «Gadījums notika uz ceļa starp Vecsauli un Ozolaini. Brālis veda brāli mājās no diskotēkas. Autovadītājs nespēja novaldīt mašīnu. Auto meta kūleņus, un pasažieris izkrita pa logu. Mašīna turpināja kūleņot un uzkrita virsū izmestajam cilvēkam. Ja viņš būtu piesprādzējies, paliktu dzīvs. Vadītājs bija ieķēries stūrē un izdzīvoja.»
Rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas inspektors Oļegs Viļums atzīst, ka Bauskas rajonā uz pirkstiem var saskaitīt autovadītājus, kuri, pārvadājot mazuļus, izmanto bērnu sēdeklīšus. A. Pizičs vēstī, ka šis krēsliņš reiz izglābis bērnu, kad automašīnas aizmugurē ietriekusies smagā mašīna. Mazulis nav cietis.
Aizmirst par bērnu sēdeklīšiem
2001. gadā valstī bojā gājuši 272 pasažieri un vadītāji, bet ievainoti 3657. Salīdzinoši pagājušajā gadā gandrīz par 19% pieaudzis negadījumos cietušo vadītāju skaits un gandrīz par 7% – cietušo pasažieru skaits. Pērn valstī 263 bērni, pasažieri līdz 15 gadu vecumam, cietuši satiksmes negadījumos. Septiņi bērni gājuši bojā. Salīdzinājumā ar 2001. gadu ceļu satiksmes negadījumos cietušo bērnu skaits pieaudzis par 28,3%. Diemžēl vairumā gadījumu šīs nelaimes notiek tādēļ, ka bērni netiek piesprādzēti vai pārvadāti speciālā sēdeklī.
Latvijā Ceļu satiksmes noteikumos norādīts, ka bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 centimetru, autotransporta līdzeklī atļauts pārvadāt viņu vecumam un svaram atbilstošā sēdeklī, kas ar drošības jostu piesprādzēts pie pasažieru sēdekļa. Daudzi vecāki šo noteikumu neievēro, neapzinādamies, ar ko viņi riskē.
Norvēģijā kopš 1988. gada spēkā ir prasība, ka bērni līdz pat 15 gadu vecumam neatkarīgi no to sēdvietas mašīnā ir jāpārvadā piesprādzēti. Savukārt mazuļi līdz trīs gadu vecumam jāpārvadā bērnu sēdeklī. Pētījumi liecina, ka pirms šo noteikumu ieviešanas 50% mazo pasažieru Norvēģijā tika pārvadāti nepiesprādzēti. Patlaban 80% bērnu tiek pārvadāti atbilstoši noteikumiem.
Neapzinīgi gājēji
Bauskas rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Aigars Starodubcevs uzsver, ka pastiprinātas uzmanības pievēršana drošības jostu lietošanai notiek jau kopš augusta. Kampaņas laikā saņemts norādījums to turpināt. Saskaņā ar Valsts policijas pavēli ceļu policisti divkārši vērtē arī pasažieru pārvadāšanu, gājējus un transportlīdzekļu aprīkojumu.
Priekšnieka vietnieks uzsver, ka īpaši grūti ir cīnīties ar gājējiem. Viņi izliekas nemanām, ka var izraisīt gan ceļa satiksmes negadījumu, gan avārijas situāciju. Par šiem pārkāpumiem viņiem jāšķiras no desmit līdz 50 latiem. A. Starodubcevs vēstī, ka iecerēts uzņemt videofilmu par neapzinīgajiem gājējiem. To rādīs skolēniem audzinošos nolūkos.
***
Uzziņai
Vadītāja pienākumi:
Braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, piesprādzēties un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām).
Nepiesprādzēties atļauts braukšanas mācību instruktoram, ja transportlīdzekli vada persona, kurai māca vadīt transportlīdzekli, bet apdzīvotās vietās – arī sakaru dienesta transportlīdzekļu vadītājiem, kas pārvadā pastu, invalīdiem, kuri vada transportlīdzekļus ar rokas vadību, kā arī inkasācijas transportlīdzekļu un taksometru vadītājiem un pasažieriem.
No Ceļu satiksmes noteikumiem
***
Fakti
Bauskas rajonā 2001. gadā avārijās bojā gājuši 22, cietis 121 cilvēks.
2002. gadā bojā gājuši 18, cietuši 118 autobraucēji.
Gan 2001., gan 2002. gadā Bauskas rajonā notikusi 101 avārija, bijuši gan bojā gājušie, gan cietušie.
2001. gadā notikušas 356, pērn 353 sadursmes, kurās sasistas automašīnas.
Informāciju sniedzis Viktors Peseckis, Bauskas rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas inspektors
