ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Vairumā Latvijas upju strauji veidojas ledus un pazeminās ūdens līmenis, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Upju lēnākie posmi daudzviet aizsaluši, straujākajos posmos iet vižņi un paplašinās piesalas gar krastiem. Ledus biezums ir nevienmērīgs, un kāpt uz ledus ir bīstami.
Alūksnes ezerā ledus vidējais biezums sasniedzis 22 centimetrus.
Sagaidāms, ka vairāku upju līkumos un šaurākajās vietās veidosies vižņu sablīvējumi, kas izraisīs krasākas ūdens līmeņa svārstības. Liela ledus sastrēguma veidošanās iespējama Pļaviņu ūdenskrātuvē un pie Jēkabpils, kur pagaidām ūdens līmenis Daugavā ir stabils.
Lielā daļā upju ūdens līmeņa kritums ir straujš. Kopš gadumijas ūdens līmenis Ogres lejtecē pazeminājies par 0,6-1,1 metru, Mazajā Juglā – par 1,2 metriem, Lielajā Juglā – par nepilniem diviem metriem.
Arī daļā Kurzemes upju ūdens līmenis pēdējās dienās pazeminājies par vairāk nekā metru.
Lielupes baseina upēs ūdenslīmenis pazeminājās par 1…19 cm diennaktī. Mēmelē straujākajos posmos iet vižņi, paplašinās piesalas gar krastiem.
Nākamnedēļ Latvijā, visticamāk, būs atkusnis, bet atbilstoši pašreizējām prognozēm nav gaidāmas lietavas un gaisa temperatūra nepārsniegs 0..+5 grādus, tādēļ netiek prognozēts būtisks ūdens līmeņa kāpums upēs.
Attēlā – Mēmeles vižņu “ziedi” 3. janvārī. Foto: Ivars Bogdanovs
O, tiešām smuki!
Vismaz kaut kāds labums salam.
vien šis smukums rada vižņu sablīvējumus upju dziļākajās, rāmākajās vietās, piemēram, pie Ziedoņiem un citās vietās, kas vēlāk atkušņa laikā rada ne vien plūdu draudus, bet bieži vien reālus plūdus.
Ūdens krīt, elektrība ceļās.