1993. gada 5. martā Latvijā tika pieņemts vēsturisks, turpmākai tautsaimniecības attīstībai nozīmīgs lēmums – laist apgrozībā nacionālo valūtu latu.
1993. gada 5. martā Latvijā tika pieņemts vēsturisks, turpmākai tautsaimniecības attīstībai nozīmīgs lēmums – laist apgrozībā nacionālo valūtu latu.
Par lata ieviešanas vēsturi stāsta Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš.
Cenu kāpums
Lata ieviešana sākās ar faktisko Latvijas Republi- kas neatkarības atgūšanu 1991. gadā. Valstī bija vērojams straujš cenu kāpums. Cenu pārmaiņas precēm un pakalpojumiem gada laikā pieauga par vairāk nekā 172 procentiem. 1992. gadā strauji palielinājās izejvielu cenas, ko galvenokārt izraisīja Krievijas kurināmā un energoresursu eksporta cenu politika. PSRS Valsts bankas ekonomiski nepamatotā naudas emisija 1992. gada sākumā izraisīja apgrozībā esošā rubļa hiperinflāciju – patēriņa cenas pieauga par vairāk nekā 951 procentu. Bija nepieciešams norobežoties no bijušās PSRS rubļa zonas, lai, īstenojot neatkarīgu monetāro un valūtas politiku, apturētu hiperinflāci- ju un nodrošinātu cenu stabilitāti.
Nepietiek banknošu
1992. gada sākumā Latvijā bija vērojams skaidrās naudas trūkums apgrozībā, bieži tika aizkavētas algu izmaksas. 7. maijā ieviesa Latvijas rubli kā Krievijas rublim līdzvērtīgu maksāšanas līdzekli. Sākumā tas tika pielīdzināts Krievijas rubļa vērtībai. Latvijas Bankas uzdevums bija pierādīt Latvijas valūtas dzīvotspēju. Visas darba algas tika izmaksātas tikai Latvijas rubļu banknotēs. Bankām tika uzdots veikt Latvijas rubļu apmaiņu pret Krievijas rubļiem pēc pirmā pieprasījuma un neierobežotā daudzumā. Šāda politika attaisnojās – Latvijas rubļi tika atzīti uzreiz pēc to ieviešanas. Tas ļāva Latvijas Bankai kontrolēt naudas daudzumu apgrozībā un ietekmēt monetāro situāciju.
Pirmais parādās pieclatnieks
1992. gada 20. jūlijā tika nolemts atcelt fiksēto Latvi- jas rubļa un Krievijas rubļa maiņas kursu 1:1 un ieviest peldošo valūtas kursu. Latvijas rublis tika izmantots kā pagaidu maksāšanas līdzek- lis līdz vēsturiskās Latvijas valūtas – lata – atjaunošanai. 1993. gada februārī tika pieņemts lēmums par pakāpenisku lata ieviešanu, jau 5. martā apgrozībā laistas pirmās piecu latu banknotes. Tika noteikts, ka viena lata vērtība ir 200 Latvijas rubļu. Tas ļāva prognozēt, ka arī santīmi būs vajadzīga un pirktspējīga nauda. Attiecīgi samazinājās cenas. Latvijas rubļu banknotes tika pakāpeniski apmainītas pret latiem un izņemtas no apgrozības, neradot satraukumu iedzīvotāju vidū. 1993. gada oktobrī lats tika pasludināts par vienīgo oficiālo maksāšanas līdzekli Latvijas teritori- jā.
Zaudējumus radīja rublis
Iedzīvotāji zaudēja rubļa inflācijas dēļ, kas pieauga, pirms Latvijas Banka to varēja pārņemt savā kontrolē. Pēc 1992. gada 20. jūlija naudas emisija nonāca Latvijas Bankas pārziņā, un jau 1993. gadā inflācija nokritās līdz aptuveni 35 procentiem gadā.
Reformas gaitā nauda netika konfiscēta, to brīvi apmainīja tādā apjomā, kādā cilvēki vēlējās. Neviena naudas zīme netika pasludināta par nederīgu. Piemēram, Igaunijā naudas reforma tika veikta daudz nesaudzīgāk, apmainot tikai ierobežotu daudzumu Krievijas naudas un pēc tam vairs Krievijas rubļus nepieņemot.
Īstenojot naudas reformu, cenas netika paaugstinātas. Nosakot lata un Latvijas rubļa attiecību 1:200, netika pieļautas nekādas cenu pārmaiņas. Cenu lēciens tika novērsts ar pārejas periodu, kad apgrozībā vienlaikus bija gan Latvijas rublis, gan lats.
