Dziedātājs un komponists Andris Ābelīte Latvijas turneju sāk ar koncertu Bauskā rīt, 6. martā.
Dziedātājs un komponists Andris Ābelīte Latvijas turneju sāk ar koncertu Bauskā rīt, 6. martā.
Šodien vēl rit mēģinājums, tiek pieslīpētas kompozīcijas, līdz galam sastādīta pusotru stundu ilgā programma.
Vai tu pirms uzstāšanās uztraucies?
– Melotu jebkurš mākslinieks, kurš teiktu, ka viņš jau kādas stundas astoņas deviņas iepriekš nedzīvo koncerta noskaņā. Ja tu neuztraucies, tas nav labi. Visi taču grib savu darbu padarīt pēc iespējas labāk, tāpēc arī ir satraukums.
Kā veidota programma?
– Galvenā ir noskaņa, lai dziesmas organiski sekotu cita citai, bagātinot klausītāju priekšstatu par manu sniegumu. Korekcijas var notikt arī uzstāšanās laikā. Ja instrumentālistam tajā dienā ir labs noskaņojums, viņš kaut ko improvizē. Dziedātājs var piespēlēt kādu improvizāciju pretī. Ja vēl ņem vērā publikas reakciju, tad divi vienādi koncerti nemēdz būt.
Vai uzstājoties publiku tu redzi?
– Nevisai labi, jo uz skatuves māksliniekam virsū parasti spīd spilgta prožektoru gaisma. Bet kontaktam ar publiku jābūt. Pareizs ir apgalvojums, ka jāatrod viens cilvēks, kuram ir jādzied.
Tev ir laba muzikālā izglītība: mūzikas skola, koledža. Mūzikas akadēmijā esi absolvējis trompetes klasi un vokālo klasi, stažējies Luksemburgā, Norvēģijā. Esi mūzikas maģistrs. Vai nejūties mūzikā daudz sasniedzis, nejūties vecs?
– Piekrītu apgalvojumam, ka cilvēks ir tik vecs, cik vecs viņš jūtas. Jebkurš mūziķis savā ziņā ir bērns, arī es. Bērns, kurš spēj priecāties par lietām, ko citi palaiž garām. Ja tu nedzīvo tādā kā sapņu pasaulē, tad ir grūti nodarboties ar mākslu. Man nereti draugi saka, lai nolaižoties no savas sapņu pasaules uz zemes. Bet man patīk sapņot un ticēt brīnumiem.
Kā vērtē savu piedalīšanos «Eirovīzijā»?
– Tas ir lielisks treniņš, sevis pārbaudīšana lieliem, atbildīgiem koncertiem. Svētīgas ir arī no publikas saņemtās emocijas.
Tev raksturīgi spilgti tērpi. Kādu nozīmi piešķir mūziķa vizuālajam tēlam?
– Protams, primārā ir mūzika, dziedātāja balss, bet tērps sniegumu papildina. Ejot uz skatuves, māksliniekam ir jārada svētki, jo klausītāji nāk uz koncertu, viņi nāk kā uz maziem svētkiem.
Pērn klajā nāca pirmais soloalbums «Tu mana svētā, grēcīgā». Ko tas tev nozīmē: sevis apliecinājumu, iesildīšanos turpmākiem darbiem vai atskatu uz paveikto?
– Tas ir savdabīgs izjūtu apkopojums, kā kokteilis, kur saliktas daudzu gadu garumā tapušas melodijas. Top nākamais albums, astoņas dziesmas uzrakstītas, tas būs viengabalaināks.
Albumā ir dažas dziesmas, kurām vārdus rakstījusi kādreizējā baušķeniece Ingmāra Balode. Kāpēc izvēlējies šo dzeju?
– Es viņai iedevu melodiju, lai dzejniece pamēģina uzrakstīt tekstu. Izdevās. Viņas vārdi ir patiesi, rakstīti no sirds.
