Zirgu aprūpes centrā, kas no 2000. gada darbojas Vecumnieku pagastā, pašlaik mīt 11 pieauguši kustoņi un divi kumeļi. Drīz piedzims vēl trīs.
Zirgu aprūpes centrā, kas no 2000. gada darbojas Vecumnieku pagastā, pašlaik mīt 11 pieauguši kustoņi un divi kumeļi. Drīz piedzims vēl trīs.
Lielākā daļa zirgu ir atpirkti no īpašniekiem par gaļas cenu, jo sākotnēji bijuši paredzēti nokaušanai. Aprūpes centra iemītnieki galvenokārt ir sporta zirgi, kas guvuši traumas. Tagad viņi vecumdienas vada labos apstākļos. Aprūpes centrs pieder nevalstiskai organizācijai «Dzīvnieku draugu fonds». Tās priekšsēdētāja ir Anglijas latviete Monika Zariņa, kura Rīgā iekārtojusi arī suņu un kaķu patversmi.
Arī zirgkopes Kristīne Platā un Mirdza Pavāre ir rīdzinieces. Kristīne Lauksaimniecības universitātē studē zootehniku, bet Mirdza ir absolvējusi žokeju skolu Rostovā pie Donas un ilgus gadus strādājusi arēnā.
Par centra specifiku informē Kristīne Platā: «Ārzemēs vecu un sportam nederīgu zirgu patversmes ir ļoti populāras. Latvijā tāda pagaidām ir viena. Es ļoti mīlu zirgus, esmu jātnieku sporta instruktore. Rīgā darba iespēju ir ļoti maz, jo visas zirgu kopēju vietas staļļos jau aizņemtas. Lai gan darbs ir smags, arī sadzīves apstākļi pietiekami skarbi, ar izvēli esmu apmierināta. Mūsu darbadiena sākas pulksten sešos no rīta un turpinās līdz pulksten 21. Kustoņu barība tiek pirkta no zemniekiem, jo aprūpes centram nepieder platības, kur varētu audzēt visu nepieciešamo.» Organizācija «Dzīvnieku aprūpes centrs» pārtiek no ziedojumiem.
Mirdza Pavāre teic, ka ziedotāji galvenokārt ir ārzemnieki. No vietējiem viņa varot nosaukt tikai arhitekti Zaigu Gaili, kura ik mēnesi organizācijas kontā ieskaitot noteiktu summu. Mirdzai ir zināms katra aprūpējamā dzīvesstāsts.
Kāds bēris uz patversmi atvests no Mežaparka izklaides centra. Tam ir stipri traumēts mugurkauls, jo zirga mugurā vizināti cilvēki ar pārmērīgi lielu svaru. Daži rikšotāji sacensībās guvuši ekstremitāšu traumas, citiem ir vērojami arī psihes traucējumi.
Rīts sākas ar staļļa iemītnieku dzirdināšanu, barošanu, zirgu ķermeņu un mītņu kopšanu. Tikai nesen par ziedotāju līdzekļiem ierīkota dziļurbuma aka. Pirms tam Kristīne un Mirdza vairākas reizes dienā ar ratiņos sakrautām kannām braukušas gandrīz puskilometru uz upi pēc ūdens.
Katru dienu zirgi tiek laisti āra aplokā. Ar spēcīgākajiem rikšotājiem kopējas mēdzot doties arī izjādēs. No Rīgas patversmes uz dzīvi laukos pārcēlies arī pulciņš kaķu, daži suņi, divas kazas un āzis, kas pat ar rungu neesot piedabūjams veikt dzimtas turpināšanas rituālu. Šeit ir pat vistas un zosis. «Sīkie kustoņi mums pašām un kumeļiem nodrošina lētāku iztikšanu. Olas un piens ir veselīgs papildinājums kumeliņu ēdienkartei,» skaidro Mirdza. Centra vecākajai ķēvei ir 24 gadi, taču daži rikšotāji, pat nesasnieguši desmit gadu vecumu, jau ir nodzīti un vārgi.
Par zirgu «pansionātu» Bauskas rajona dzīvnieku un dabas draugi neinteresējoties, taču vietējie iedzīvotāji esot laipni un atsaucīgi. Par to stāsta Mirdza: «Biju patīkami pārsteigta, ka Vecumniekos uz ielas bērni mūs sveicina, bet aptiekas darbinieces bez teikšanas jau zina, kādi preparāti vajadzīgi kumeļiem. Akciju sabiedrības «Bauskas tirgotājs» pārtikas veikalā pircējus apkalpo perfekti. Tas mums palīdz nejusties kā svešiniecēm. Reizēm stallī iegriežas vietējie «pleiboji», kuri grib sākt flirtu, bet mēs veikli tiekam vaļā no draudzības piedāvājumiem.»
