Par savu dzīvesvietu Bausku aicinām iedzīvotājus domāt īpašā akcijā – vēstuļu konkursā «Kāpēc es mīlu Bausku?».
Par savu dzīvesvietu Bausku aicinām iedzīvotājus domāt īpašā akcijā – vēstuļu konkursā «Kāpēc es mīlu Bausku?».
Jums jāsniedz argumentēta atbilde uz jautājumu, kas jūs saista mūsu pilsētā, kas šeit ir mīlestības vērts, kas droši vien varētu būt vēl labāks. Lūdzam minēt arī kādu baušķenieku, kurš, jūsuprāt, saucams par īstu patriotu, gaidām arī ieteikumus Bauskas neoficiālam simboliņam. Visas vēstules piedalās balvu izlozē. Savus apcerējumus varat sūtīt uz «Bauskas Dzīves» redakciju, uz pilsētas Domi vai iemest īpašās kastēs lielveikalos «RIMI», «Elvi» un bistro «Montre».
Pirmā savas pārdomas atklājusi R. ČEKSTERE.
Bausku par savu pilsētu uzskatu no 1946. gada, kad sāku mācīties 1. vidusskolā. Tādēļ arī lieliski varu salīdzināt, kāda Bauska bija tolaik un ir tagad.
Dzīves ceļi mani veduši tepat vien pa Bauskas rajonu, bet iebraukšana rajona «galvaspilsētā» man vienmēr sagādājusi prieku. Uz pastāvīgu dzīvi Bauskā kopā ar ģimeni apmetos 1971. gadā, kad tika uzbūvēta Dārza ielas 18. māja. Tā līdz šim laikam bijusi mana «miera osta» pilsētā, kuru esmu iemīlējusi uz mūžu. Žēl tikai, ka es kļūstu vecāka, turpretim mana pilsēta – jaunāka.
Ar prieku vēroju labdabīgās pārmaiņas pilsētas sejā, gadu gaitā «grumbas izlīdzinās». Vērienīgie labiekārtošanas darbi manu mazpilsētu pārvērtuši lielpilsētā. Sevišķi iepriecina Kalna ielas un jaunā tilta izbūve. Neesmu pretiniece arī lielveikalu ienākšanai Bauskā. Tāpat kā citi pensionāri, arī es itin labi izmantoju atlaides pārtikas produktiem.
Mani sajūsmina paveiktais privāto veikalu apkārtnes sakārtošanā, tas rada kopēju sakoptības izjūtu. Mīļi man bijuši pilsētas saimnieku un arhitektu radītie akcenti, kuriem līdzīgu nav visā Latvijā. Tēlnieka Mārtiņa Zaura akmeņi Kalna ielā, aka pie Tautas nama un citi. Žēl vienīgi dīķīša pie pilsētas Domes, kur vasarā sēru vītola aizsegā omulīgi peldējās meža pīļu ģimene un ziedēja ūdensrozes, bet ziemā slidoja bērni.
Mana pilsēta ir bagāta ar unikālu vēstures pieminekli – Bauskas pili –, kas lēnām atkal paceļas no drupām, brīnišķīgo atpūtas parku aiz tās un Ķirbaksalu, aiz kuras sākas Lielupes plūdums. Jauniešiem svarīgs ir stadions un iespējas šeit sportot.
Nav vietas pasaulē, ko es mainītu pret savu Bausku – te pietiek gan skaistuma, gan mīļuma, gan bagātības. Bauska asociējas ar oāzi manas dzīves vidū. Manuprāt, pilsētas zīme varētu būt sarkanā āboliņa lapiņa, kas simbolizētu trīs upes – Mēmeli, Mūsu, Lielupi, kā arī bagāto lauksaimniecības rajonu, kura «galvaspilsēta» vienmēr paliks Bauska.
Daudz čaklu un centīgu cilvēku dzīvo Bauskā. Vislabākās domas man ir par Domes izpilddirektoru Jāni Mičuli. Viņš ir vairākas reizes devies prom no Bauskas, bet vienmēr atgriezies. Strādājot dažādos amatos, J. Mičulis daudz domājis un darījis pilsētas iedzīvotāju labā, paturēdams godprātīgu attieksmi pret dzīvi, darbu un pilsētu.
