Poļu ienākšana Latvijā lielākoties saistīta ar tirdzniecības attīstību, liecina vēstures fakti. Pirmais tirdzniecības līgums ar Polocku noslēgts 1406. gadā.
Poļu ienākšana Latvijā lielākoties saistīta ar tirdzniecības attīstību, liecina vēstures fakti.
Pirmais tirdzniecības līgums ar Polocku noslēgts 1406. gadā. Sadarbība turpinājās Hanzas pilsētu savienības laikā. Poļi Latvijā ienākuši kā muižnieku, garīdznieku, ierēdņu kārtas pārstāvji, bet Latvijas pirmās brīvvalsts laikā daudz poļu jauniešu strādājuši lauku saimniecībās. Vairāki simti poļu pēcteču dzīvo Bauskas rajonā.
Neiesaistās biedrības darbā
Poļi ir baušķenieces Svetlanas Gauses rados: «Mana mamma ir poliete, arī vecmāmiņa, vectēvs. Polijā man ir radi, esam braukuši ciemos, un viņi ir ciemojušies pie mums. Arī poļu valodu protu, sazināties grūtību nav, rakstīt gan nemāku.» Uz jautājumu, vai arī viņā samanāms poļu temperaments, Svetlana Gause atbild atturīgi. Viņa ir dzimusi Latvijā, te ir viņas dzimtene, taču saišu uzturēšana ar senču dzimteni neesot nepatīkama.
Bauskas slimnīcas ārste Lidija Altberga atzīst, ka viņa sevī jūtot poļu dumpīgo garu, lepnumu, neatlaidību. Poliete bijusi viņas mamma, no kuras senčiem mantotas šīs īpašības.
Ne Lidija Altberga, ne Svetlana Gause nav jutušas vēlmi iesaistīties vietējās poļu biedrības darbā. Citāda attieksme ir zobārstei Irēnai Paltiņai, kuras pasē rakstīts «poliete».
Valodu iemācās no žurnāla
Poļu valodu viņa iemācījusies, lasot kādreiz tik populāro žurnālu «Kobieta», vēlāk radinieku sūtītas grāmatas. «Mācījos jau vidusskolā, kad saņēmām ziņas par manu tēvu. Kara gados viņš bija pazudis, tad apmeties Polijā, kur izveidojis jaunu ģimeni. Tur man ir divas pusmāsas. Pie radiem esmu braukusi kopā ar dēlu un abām meitām. Kad nedēļu tur padzīvo, arī viņi sāk runāt poliski.»
Irēnas Paltiņas dzimtas saknes sniedzoties tālu ārpus Latvijas: «Mans tēvs nāk no Pēterburgas poļu muižniekiem, kuriem Latvijā bija vasaras muiža. Tēvs apprecējās, te piedzima trīs bērni, taču mūža beigas viņš sagaidīja dzimtenē Polijā. Kad viņš nomira, uz bērēm nedrīkstēju braukt, pat pasts tolaik no Polijas nāca ar lielu kavēšanos.»
Visi tautieši nav apzināti
I. Paltiņa ir viena no Latvijas Poļu kopienas dalībniecēm. «Esam kopā svinējuši gadskārtu svētkus, rīkojām valodu kursus. Bauskas rajonā poļu nav daudz, taču, iespējams, ka visi tautieši nav apzināti,» spriež Irēna. Viņa savulaik Latvijas poļu bērnus vedusi uz nometni Polijā. Dažādas sadarbības iespējas tautiešiem piedāvā Polijas vēstniecība un Latvijas Poļu kopiena. Uz Pasienes katoļu baznīcu Ludzas rajonā poļi katru gadu braucot noturēt kopīgu mesu, stāsta Irēna Paltiņa.
Gatavojot šo materiālu, «Bauskas Dzīve» uzzināja, ka arī mūsu vidū ir kāds poļu panu pēctecis – šoferis Juris Iļņickis, kura tētis bijis polis. Šai tautai pieder arī fotomāksliniece un pedagoģe Jadviga Šlosberga. Viņas fotografēto māmiņu ar jaundzimušo varat skatīt arī šīs piektdienas laikrakstā.
***
Uzziņai
Latvijā poļi ir 2,5% no visiem iedzīvotājiem, Bauskas rajonā dzīvo 825 poļi. (2000. gada Tautas skaitīšanas dati)
1922. gadā tika dibināta Latvijas Poļu savienība, tās darbība atjaunota 1978. gadā, pēc tam 1990. gadā ar polietes Itas Kozakēvičas pūliņiem.
Rīgā ir Poļu vidusskola, tajā mācās 344 audzēkņi, bērnudārza grupā – 29 mazuļi. Mācības notiek poļu un latviešu valodā, strādā skolotāji no Polijas.
Latvijas Poļu savienībā iesaistījušies ap 2000 biedru 14 nodaļās – Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Bauskā, Ventspilī, Daugavpilī, Jēkabpilī, Ilūkstē, Cēsīs, Jūrmalā, Dobelē, Krāslavā, Rēzeknē un Ludzā.
Izmantots arī sabiedrisko attiecību aģentūras «PR Stils» sagatavotais materiāls
