Baušķeniekam ZIGURDAM GOBIŅAM dzimšanas diena ir 8. martā. Rīt kafejnīcā «Vērdiņš» Zigurds kopā ar tuviniekiem un draugiem svinēs 70 gadu jubileju.
Baušķeniekam ZIGURDAM GOBIŅAM dzimšanas diena ir 8. martā. Rīt kafejnīcā «Vērdiņš» Zigurds kopā ar tuviniekiem un draugiem svinēs 70 gadu jubileju.
«Bez dziesmām manās dzimšanas dienās nevar iztikt,» tā Z. Gobiņš. Klusas jubilejas viņam nepatīk. Visu mūžu Zigurdu ir saistījusi mūzika. Viņš teic: «Tas man laikam iedzimis no mammas. Viņa ļoti skaisti dziedāja.»
Z. Gobiņš prot spēlēt ģitāru, klarneti, akordeonu, vēl tagad regulāri dodas uz mēģinājumiem Bauskas tautas nama pūtēju orķestrī. Tur viņš pūš klarneti. «Šai spēlei pirms daudziem gadiem bija interesants aizsākums. Klarneti kāds bija nozaudējis. Par atradumu likām avīzē sludinājumus, bet neviens neatsaucās, tāpēc instruments tika man. Pašmācības ceļā iemācījos to spēlēt.»
Zigurda bijušais kolēģis Aivars Ievenieks priecājas par jubilāra aizraušanos ar mūziku: «Kopā strādājām vairāk nekā 30 gadu. Viņš sevi nežēloja un ar akurātu, precīzu darbu ieguva labākā meistara nosaukumu. Liels darbarūķis arī ģimenē. Daudz palīdzēja meitai un znotam, būvējot māju. Labi saprotas ar dēlu Zigurdu. Mūsu mazdārziņi ir blakus, noskatos, ka Zigurds ne mirkli nestāv mierā. Uztaisījis arkliņus, frēzi, nelielu traktoriņu, arī dārza mājiņu uzcēlis. Ierasts kopīgi svinēt apsējības un apkūlības ballītes. Zigim vēlu veselību, dzīvesprieku, kas viņam piemīt, sagādāt vairumā.»
Zigurda domubiedrs un kolēģis Gunārs Rigerts teic, ka vēl tagad viņiem tīk pabraukāt pa Latvijas skaistākajām vietām. Gunārs jubilāru raksturo kā prasmīgu amatnieku, koka darbi viņam patiešām izdodas perfekti. Izrādās, jau pirms daudziem gadiem Zigurds pagrabā ir ierīkojis darbnīcu, tāpēc garlaicīgi nav ne mirkli.
Dzīvesbiedre Vilma, ar kuru laulībā nodzīvoti 43 gadi, teic, ka Zigurds ir stiprs cilvēks, ar stingru raksturu. «Uz Zigurdu var paļauties, ar ikvienu rūpi viņš tiek galā,» tā Vilma.
Jubilārs «Bauskas Dzīvei» daudz stāstīja par smagāko laiku viņa dzīvē, kad 17 gadu vecumā izsūtīts uz tālajiem Ziemeļiem, Vorkutas apgabalu. «No tā laika atmiņā palicis, smieklīgs notikums. Pēc smagā darba vēderu sasildīt ar ēdienu bija diezgan grūti, jo ēst deva maz. Reiz tiku uzaicināts uz vakariņām. Ieeju, smaržo cepetis. Bija tik gards, ka saēdos pilnu vēderu. Vēlāk krievs man jautāja, vai zinu, kas tas bija. Atbildi nezināju. Viņš teica – vau, vau! Tūlīt izskrēju ārā,» smejot atceras Zigurds.
