«Diez vai kāds ir sastapis kaķi, kurš bijis tik ekstremālās situācijās kā es,» tā par sevi domā cēlais Fredis.
«Diez vai kāds ir sastapis kaķi, kurš bijis tik ekstremālās situācijās kā es,» tā par sevi domā cēlais Fredis.
Persiešu šķirnes runčuks un abas kaķenītes – Pūce un Alija Makbīla – mīt Vecsaules pagasta mājās «Skujnieki». Par mīluļiem rūpējas Juris Cielavs un viņa dzīvesbiedre Sarmīte.
Atguva dzintara dzeltenās acis
Fredis Cielavu mājās nokļuva pirms trim gadiem, kad runčuka pirmie saimnieki viņu bija aizveduši uz veterināro klīniku. Kaķītim actiņas bija sastrutojušas, un saimnieki uzskatīja, ka zāles dzīvnieku vairs nepalīdzēs izglābt, būs vien jāpiedāvā «eņģeļu miegs». Kā par laimi, par dzīvnieciņa likstu uzzināja Sarmīte. Viņai ļoti iesmeldzās sirds par mazo kustonīti. Tika nolemts cīnīties un izārstēt kaķīša actiņas. Fredis centās paciest zāļu kodīgumu un neizlaida asos nadziņus. Izturība un zāles palīdzēja atgūt dzintara dzelteno burvīgo acu skatu.
Runčuks kļuva lepns un sevi uzskatīja par īstu kaķu džentlmeni: «Nedomāju skatīties uz kuru katru kaķeni. Tās, kuras mīt kūtī, nu galīgi man nav piemērotas!» Kādu dienu Fredis pamanīja sētā dzīvojošo pelēko kaķenīti un vienā mirklī viņā iemīlējās. «Cik neparasts ir viņas vārds – Alija Makbīla!» jūsmoja kaķis.
Pagāja laiks, līdz Fredis un Alija Makbīla kļuva par vecākiem četriem mīļiem kaķa bērniem. Trīs ūsaiņi nokļuva pie citiem saimniekiem. Ceturto – balto Pūci – atstāja «Skujniekos».
Diendusa liliju un rožu dobēs
Fredis saprata, ka meitu nevar uzaudzināt tikai mamma. Viņš kļuva par gādīgu un rūpīgu tēvu. Labprāt gulēja blakus meitiņai.
Pērn gadu vecā meitiņa Pūce pati kļuva par māmiņu. Vectētiņa lomu Fredis nevēlējās uzņemties. Savukārt Alija bija ļoti laba aukle. Līdzko Pūce izgāja ārā pastaigāties, tā Alija steidzās istabā pieskatīt viņas bērnus.
Arī tagad kaķiem ir labas attiecības. Dažkārt visiem uznāk jautra oma, tad dzīvnieki dzenas pa istabām cits citam pakaļ.
Lai arī Fredis ir lēns, viņam tīk izbaudīt dažādus piedzīvojumus. Saimniece Sarmīte zina, ka persiešu šķirnes kaķiem actiņas ir jāsargā no vēja un no pastaigām ārā būtu jāatsakās. Taču Fredim patīk ekstrēmas izklaides laukā. Reiz viņš uzrāpās uz mājas jumta un vairākkārt noplanēja puķu dobēs.
Kokā runcim tīk kāpt tikai tad, ja Juris viņu vēro un vēl uzslavē. Vasarā iecienītākās vietas persietim ir liliju un rožu dobēs. Šeit guļot, kaķis iztiek bez spilvena. Taču uz dīvāna zem galvas noteikti vajadzīgs spilvens, uz grīdas snaužot, Fredis galvu noliek uz sliekšņa.
Gandrīz nosvilina asti
Reiz runcis tik saldi snauda uz «Jotul» krāsniņas un nejuta, ka astei nosvilušas spalvas. Labi, ka pēc laika aste atkal kļuva kupla. Fredis ir ļoti lepns un izlepis. Katrā ēdienreizē viņš pirmais paēd, parasta cūkas karbonāde neiet pie sirds, vajag tieši piena teļa gaļu. Padzerties Fredis cenšas tikai no pilna ūdens spaiņa, nevis no savas bļodiņas. Savukārt viņa meitiņu Pūci sajūsmina ūdens peldes, viņa stundām ilgi iemanās plunčāties pa izlietni.
