Ziemas un pavasara mijā, kad laiks ir nepastāvīgs, astmas slimniekiem un viņu tuviniekiem jāpievērš papildu uzmanība faktoriem, kas var saasināt slimības izpausmes un provocēt akūtas astmas lēkmes.
Ziemas un pavasara mijā, kad laiks ir nepastāvīgs, astmas slimniekiem un viņu tuviniekiem jāpievērš papildu uzmanība faktoriem, kas var saasināt slimības izpausmes un provocēt akūtas astmas lēkmes.
Par to atgādina docents Verners Lozovskis, Latvijas Alergologu asociācijas priekšsēdētājs.
Jāpastāv pie atvērta loga
Pacientam, kurš lieto nehormonālus astmas ārstēšanas preparātus tablešu formā, šajā laikā ieteicams konsultēties pie ārsta par iespēju lietot inhalējamus preparātus. Amerikas Savienotajās Valstīs mediķi nesen veikuši pētījumu, kurā, analizējot vairāk nekā 800 astmas slimnieku reakciju uz zālēm, apstiprināts, ka tad, ja pacients nelieto inhalējamus astmas ārstēšanas preparātus, hospitalizācijas risks paaugstinās.
Astma ir hronisks elpceļu iekaisums ar mainīgiem simptomiem – «čīkstošu elpu», lēkmjveidīgu klepu, elpas trūkuma lēkmēm. Šos simptomus var izraisīt auksts āra gaiss vai strauja vides temperatūras maiņa. Pirms došanās laukā astmas slimniekam vajadzētu brīdi pastāvēt pie atvērta loga un vismaz piecas minūtes dziļi ieelpot (caur degunu!), lai elpceļi pakāpeniski pierod pie āra gaisa.
Jūtot lēkmes tuvošanos, saspīlējumu krūtīs, astmas slimniekam jācenšas ieiet tuvākajā telpā un jāieelpo inhalējamais preparāts. Tas nekavējoties nokļūs tieši plaušās un efektīvi mazinās elpceļu sašaurināšanos. Ja, ikreiz izejot ārā, astmas slimnieka elpošana kļūst nevienmērīga un apgrūtināta, bronhus paplašinošs inhalators jālieto desmit, piecpadsmit minūtes pirms pastaigas.
Drošs glābiņš
2002. gadā ASV veikts pētījums, kurā divu gadu laikā tika analizēta 855 pacientu (vecumā no 4 līdz 64 gadiem) reakcija uz astmas ārstēšanas medikamentiem. Pētījumā ir pierādīts inhalējamo ārstniecisko preparātu pārākums, salīdzinot tos ar ārstnieciskajiem nehormonālajiem tablešu preparātiem.
Inhalējamie ārstnieciskie preparāti ārstē astmas cēloni – iekaisumu, nevis tikai nomāc tās izpausmes, informē docents Verners Lozovskis.
Slimniekam, kas lieto inhalējamus preparātus, ievērojami samazinās pēkšņu un dzīvībai bīstamu lēkmju iespējamība. Minētajā pētījumā teikts, ka inhalējamiem preparātiem nav nopietnu blakusefektu. Šī pētījuma rezultātus apstiprina arī Eiropas ārstiem saistošās t. s. GINA vadlīnijas astmas ārstēšanā, kuras 2002. gadā ir papildinātas un pieejamas arī mediķiem Latvijā.
Glābjošais inhalators astmas slimniekam vienmēr jāņem līdzi.
***
Uzziņai
Astmas lēkmi pacientam var izraisīt: auksts gaiss, kairinošas vielas gaisā (piesārņojums ar transporta izplūdes gāzēm, dūmi, arī tabakas), alergēni (putekļi, ziedputekšņi, mājdzīvnieki, pelējums u. c.).
Astmas lēkmes bieži seko akūtām vīrusu izraisītām augšējo elpošanas ceļu slimībām, piemēram, iesnām, laringītam, faringītam, bronhītam, īpaši hroniskam.
Materiāls sagatavots sadarbībā ar Latvijas Alergologu asociāciju
