Pasaulē nav nekā jauna – katru dienu atgādina Latvijas Radio. Patiesi, jo viss tikai atkārtojas, virzoties uz augšu vai uz leju pa spirāli. Latvijā atkal sākusies kūlas dedzināšana – sērga, kam vēl nav atrasts pretlīdzeklis.
Pasaulē nav nekā jauna – katru dienu atgādina Latvijas Radio. Patiesi, jo viss tikai atkārtojas, virzoties uz augšu vai uz leju pa spirāli. Latvijā atkal sākusies kūlas dedzināšana – sērga, kam vēl nav atrasts pretlīdzeklis.
«Jauno laiku» pārsteidzībai ir atkārtošanās iezīmes. Valsts prezidenta vēlēšanas 12. martā, kā bija paredzēts, nenotika. Jūnijā redzēsim, vai piesardzība attaisnosies. Ministru prezidents E. Repše pēkšņi vēlēja veselības ministram Ā. Auderam atjaunot darbā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas direktoru V. Zatleru. Atkāpšanās no principiem ne vienmēr ir vājuma pazīme.
Eiropas Padomes pārraudzības komisijas vadītāja francūziete Žozete Divjē Latviju apmeklējusi janvārī. Tapis zināms viņas pārskats par pāris dienās Latvijā redzēto. Kā jau tas bija gaidāms, cienījamā viešņa raudzījusies uz mums ar pasvešām acīm: atgādinājusi lēno naturalizāciju, 2004. gadā plānoto izglītības reformu, arī to, ka nepilsoņiem nav tiesību vēlēt pašvaldības un Saeima nav ratificējusi Minoritāšu konvenciju. Pārsteidzoša sakritība ar J. Jurkāna «šķirtās» apvienības nemainīgajiem paziņojumiem. Un nav nekā jauna…
Lai aktivizētu iedzīvotājus 20. septembrī piedalīties referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā, valdība atvēlējusi veselu miljonu latu – reklāmām, lekcijām, disputiem utt. Raidījuma «Kas notiek Latvijā?» laikā aptauja rādīja, ka vairākums valsts iedzīvotāju jau ir izlēmuši, kā balsot. Baidos, ka krītpapīra reklāmas krāvums mūsu pastkastītēs var sakaitināt pat tos, kuri jau izlēmuši par labu ES. Nauda, šķiet, vairāk vajadzīga kampaņā iesaistīto lietpratēju algošanai.
Kāds paziņa teica īsi: līdzko parādījās Zīgerista apjomīgā reklāma Latvijas lielākajos laikrakstos, man viss kļuva skaidrs – balsošu par Eiropas Savienību. Lēti un iespaidīgi.
«Diena» rakstīja, ka Čehijā 20. martā tiks publicēts to personu saraksts, kas sociālisma gados sadarbojušies ar slepeno dienestu (StB). Velku paralēles ar mūsu rajonu, kur padomju laikā arestēti un notiesāti pusotra tūkstoša novadnieku – pretpadomju elementu. Aiz katra vārda «paslēpies» kāds manīgs ziņotājs attiecīgiem orgāniem. Cik tādu bijis Latvijā kopumā? Bail domāt, kur nu vēl zināt viņu vārdus!
Latvijas Okupācijas muzeja darbinieki nolēmuši pie t. s. Stūra mājas jeb čekas Rīgā 14. jūnijā atklāt piemiņas zīmi «Melnais slieksnis» – vēstījumu jaunajām paaudzēm un ārzemniekiem, kas šajā namā noticis padomju okupācijas gados. Tēlnieka G. Panteļejeva iecerētās zīmes izveidošanai naudu ziedos ārzemju latvieši. To varam darīt arī mēs, piezvanot pa tālruni 9006884, tādējādi ziedojot vienu latu. No nabadzīgā valsts budžeta gan neērti prasīt.
Tāds kā padilis ir Irākas «atbruņošanas jautājums». Par kara sākumu tika minēts 13. marts, Bagdādes ieņemšana – 17. martā. Nu tas atlikts vēl uz nedēļu, jo ANO Drošības padomes valstu starpā neesot vienprātības par Irākas rezolūcijas projektu, kas sankcionētu karu pret šo valsti. Silts nāk ar sildīšanu. Šoreiz – labāk lai nesilst!
