Baušķeniece Ance ir profesionāla grāmatvede. Ar šim amatam piemītošu precizitāti viņa seko ienākumiem un izdevumiem arī ģimenē.
Baušķeniece Ance ir profesionāla grāmatvede. Ar šim amatam piemītošu precizitāti viņa seko ienākumiem un izdevumiem arī ģimenē.
Tas palīdzējis, audzinot divas meitas, septiņus gadus izdzīvot, saņemot tikai minimālo algu. Gūta pieredze un rūdījums dzīvei.
Novērtē māmuļu palīdzību
Ar Anci iepazīties ieteica Iveta Kubliņa, Bauskas Domes sociālās palīdzības dienas centra «Ābele» vadītāja. Viņas izdzīvošanas māka esot apbrīnojama, sacīja Iveta.
Satiekoties Ance patīkami pārsteidza, biju jau iepriekš ievērojusi šo slaido, labi kopto, moderni ģērbto un glīto sievieti. Nekas neliecina, ka viņai klātos grūti vai māktu trūkums. Uz to Ance smaidot atbildēja: «Ielūkojoties manā drēbju skapī, jūs tur atrastu kādus četrus svārkus un pāris džemperu. Sev un bērniem pati varu kaut ko uzšūt vai pāršūt. Esmu sapratusi, – lai izskatītos labi, nevajag daudz drēbju. Visu, kas meitām apaudzis, nesu uz dienas centru «Ābele», kur tas tiek atdots citiem.»
Ar vīru Ance izšķīrusies, kad vienai meitai bijuši divi, otrai četri gadi. «Tad daudz palīdzēja mamma un vecāmamma. Viņas abas ir pensionāres, dzīvo kopā ārpus pilsētas. Kad mums klājās pavisam grūti, pieņēmu to, ka mamma maksāja par mūsu divistabu dzīvokli. Negribēju iekrāt parādus, no kuriem būtu grūti atbrīvoties, vai arī pazaudēt dzīvokli.
Tagad tas vairs nav nepieciešams, man ir labāks darbs un atalgojums, tāpēc māmuļai esmu ļoti pateicīga par atbal- stu. Novērtēju arī to, ka no lauku mājām varu saņemt saknes, dārzeņus, vasarā lasīt ogas, ābolus. Neuzskatu, ka mammai būtu pienākums mani ar to nodrošināt, tikpat labi viņa to varētu vest uz tirgu,» stāsta Ance.
Sava «kases» grāmata
Ģimenes budžetu Ance plāno ļoti rūpīgi. Tas var izklausīties neticami, bet viņa tiešām krāj visus čekus un katru vakaru ieraksta izdevumus «kases» grāmatā. Viņa stāsta: «Tas man palīdzējis saprast, kur «pazūd» santīmi. Algas dienā naudu uzreiz sadalu, salieku aploksnītēs. Vienā ir nauda, kas nepieciešama komunālajiem maksājumiem, citā higiēnas precēm – ziepēm, veļas pulverim, šampūnam.»
Dzīvoklī siltajam un aukstajam ūdenim uzlikti skaitītāji, tas esot ļoti izdevīgi. No telefona dzīvoklī Ance atteikusies jau pirms vairākiem gadiem, kad naudas bijis pavisam maz. Izmantojot akcijas iespējas, viņa nopirkusi mobilo tālruni, bet meitas pie draudzenēm labprātāk dodoties ciemos, nevis stundām pļāpā pa telefonu. Mēneša tēriņos jāiekļauj arī nepieciešamais abām meitām, lai viņām nebūtu jāatsakās no ekskursijas, brauciena uz teātri vai ilgi gaidītas diskotēkas. Kabatas naudas meitām nav, un viņas to arī neprasot.
Ēdiens atbilstoši asins grupai
«Esmu pārliecinājusies, ka man vislabākā kosmētika un kopšanas līdzekļi – šampūni, krēms, lūpukrāsas, smaržas – ir tie, ko ražo «Dzintars»,» saka Ance, sapurinot tumšos, biezos, mirdzošos, pāri pleciem krītošos matus. Viņas ieteikums: mati jāmazgā biežāk nekā reizi nedēļā, arī duša ir ļoti noderīga, jo palīdz ķermenim atbrīvoties ne tikai no sviedriem, bet arī no statiskās enerģijas.
«Pārtikai tagad dienā varu atvēlēt apmēram divus latus. Šajā summā ieskaitīts arī maksājums par pusdienām bērniem skolā. Ja kādu dienu iztiekam lētāk, citu varam atļauties ko vairāk. Brokastīs bieži vāru biezputras, rīvēju salātus, daudz ēdam biezpienu, jo tas ir veselīgs. Ikdienas maltīte mūsu mājās atšķiras no svētku cienasta, uzskatu, ka tā ir jābūt. Ar jubileju svinēšanu īpaši neaizraujamies, bet Ziemsvētkos, Lieldienās jau iepriekš norunājam, ar kādiem gardumiem našķosimies.»
Anci interesē, kā uzturs ietekmē veselību, jo viņai esot savas kaites, kas saistītas ar pārmaiņām vielmaiņā. «Man un meitām ir trešā asins grupa. Preses izdevumos esmu sameklējusi dažādu mediķu ieteikumus, kuri produkti katrai asins grupai ir veselīgākie, un to cenšos ievērot. Tam tiešām ir nozīme, lai justos labi un organisms saņemtu nepieciešamo, nevis to, ko gribas acīm,» atklāj Ance.
Uz velosipēda
Ar nepacietību Ance gaida pavasari. Tiklīdz laiks kļūst siltāks, viņa pēc darba un ikdienas rūpēm vislabprātāk kāpj uz velosipēda. Tas esot pēdējo gadu dārgākais pirkums – par 79 latiem, no kuriem puse bija dāvana, draugi to viņai atveduši no Šauļiem. «Dažu vakaru nobraucu ap 20 kilometru, tā ir fantastiska atpūta,» saka Ance.
Bet pirms dažām dienām sastapta, Ance smiedamās stāstīja, ka piekritusi kopā ar kolēģēm nopirkt un izmēģināt kādu reklamētu notievēšanas preparātu. Apaļīgākās jutušās sarūgtinātas, jo nav zaudējušas ne grama. Ances izdzīvošanas stratēģijā šādi brīnumlīdzekļi nav vajadzīgi. Viņai derot tikai tas, ko dzīve piedāvā,– pacietība un smaids.
