Katoļiem un pareizticīgiem 5. martā – Pelnu dienā – sākās Lielais gavēnis. Maldīgi ir saistīt gavēšanu tikai ar uztura ierobežojumiem, uzskata Skaistkalnes paulīniešu ordeņa tēvs un katoļu draudzes priesteris Juris.
Katoļiem un pareizticīgiem 5. martā – Pelnu dienā – sākās Lielais gavēnis. Maldīgi ir saistīt gavēšanu tikai ar uztura ierobežojumiem, uzskata Skaistkalnes paulīniešu ordeņa tēvs un katoļu draudzes priesteris Juris.
Zīmīgais skaitlis – 40
Atteikšanās no konkrētiem produktiem vai ēšanas vispār tikpat labi var būt pamatota ar rūpēm par labu figūru. Badošanās ir diezgan izplatīta protesta forma, paužot attieksmi pret dažādām negācijām sabiedrībā. Tam visam nav nekāda sakara ar kristīgo tradīciju. Tēvs Juris raksturo Lielā gavēņa būtību: «Tas ir kluss pārdomu un iedziļināšanās cikls pirms Lieldienām. Agrīnajā tradīcijā kristieši gavēja 40 stundu – tas ir laiks, ko Jēzus Kristus pavadīja kapā. Vēlāk tika noteikts 40 dienu gavēnis, simbolizējot jūdu 40 gadu ceļojumu no verdzības Ēģiptē uz Apsolīto zemi.
Šis skaitlis ir zīmīgs ar to, ka Jēzus tikpat daudz dienu pavadīja vientulībā tuksnesī, kur ar gara spēku atvairīja kārdinājumus. Lielā gavēņa ciklā neietilpst svētdienas, jo tās ir Kunga augšāmcelšanās dienas. Kristietībā svētdiena ir nedēļas pirmā, nevis pēdējā diena, kā tas ir pieņemts laicīgajā dzīvē.»
Nodomiem vajag motivāciju
Priesteris uzsver, ka Lielā gavēņa pamatelementi ir lūgšanas, žēlsirdības darbi un apņemšanās atteikties no sliktiem ieradumiem. Protams, sava loma šeit ir uztura ierobežojumiem, ja vien cilvēks tā jūtas labāk. Nav vēlams apmeklēt skaļas viesības, taču būtu dīvaini pilnīgi ignorēt laicīgās dzīves norises. Arī pārsteidzīgas apņemšanās nav tik viegli īstenojamas, tādēļ ir labāk ierobežot, piemēram, smēķēšanu vai alkohola lietošanu, nevis izvirzīt mērķi vienā mirklī no visiem netikumiem atbrīvoties. Katru rītu savas gaitas ir jāuztic Dievam un biežāk jākavējas garīgās pārdomās. Gavēņa laikam jābūt motivētam, virzītam uz Jēzu Kristu un dvēseles pestīšanas apsolījumu.
Visi darbi ir līdzvērtīgi
Žēlsirdības izpratne mūsdienās ir devalvējusies, jo tiek saistīta vienīgi ar materiālo pasauli. Aicinājums palīdzēt nabagiem nenozīmē iedot latu trūkumcietējam un justies kā labdarim. Turklāt jēdziens «nabags» kristietībā neattiecas tikai uz cilvēkiem, kuri nokļuvuši materiālās grūtībās. Skumjās, vientulībā, atkarībās un depresijā ieslīgušie alkst dzirdēt kādu labu, mierinošu vārdu. To pateikt īstajā brīdī nozīmē sniegt nesavtīgu palīdzību.
Tēvs Juris ir pārliecināts, ka visi labie darbi ir līdzvērtīgi. Viņš min piemēru: «Ja nevarīgai kaimiņienei atnesīsit no veikala produktus vai nopirksit maizīti izsalkušam dzērājam, tā būs žēlsirdība. Arī alkohola postā iegrimušais ir cilvēks, tikai viņa atkarība ir stiprāka par gribasspēku. Uzmundrinošu vārdu nevajag liegt arī no sabiedrības izstumtajiem.»
Lūgšanas un grēku nožēla
Baznīcas palīdzības organizāciju sistēma Latvijā vēl nav attīstīta, spriež tēvs Juris. Taču pietiekami aktīvi darbojas starptautiskas organizācijas «Caritas» Latvijas nodaļa un «Maltas bruņinieku ordenis». Visi, kuri vēlas, var izmantot šo struktūru starpniecību, lai iesaistītos žēlsirdības kustībā.
Tomēr bez lūgšanām jebkura rīcība ir nedzīva, tāpēc Lielā gavēņa laikā jācenšas apmeklēt Svētdienas Svēto Misi, piedalīties Krusta ceļa lūgšanās un katru dienu nodoties individuālām lūgšanām. Tēvs Juris teic, ka personiska saruna ar Dievu iespējama, gan strādājot birojā, gan darbojoties ģimenes dārziņā.
Gavēņa laikā visvairāk tiek pieminētas Kristus ciešanas, neaizmirstot, ka ikkatrs cilvēks dzīvē nes savu «krustu». Gatavojoties Lieldienām, jāpievēršas grēku nožēlošanai. Būtu labi, ja vismaz vienu reizi gadā ticīgs katolis saņemtu Svēto vakarēdienu un piedalītos grēksūdzē.
Dala maizi izsalkušiem
Lai ar visu sirdi pievērstos Dievam, vispirms ir jānorobežojas no ļaunā ietekmes. Pravieša Jesajas grāmatā Vecajā Derībā atrodami zīmīgi vārdi: «… Kad cilvēks nokar galvu kā niedri, kad apvelk maisu un sēd pelnos – vai tu to vari saukt par gavēšanu un par tādu dienu, kas Kungam patīk? Vai drīzāk tā nav gavēšana, kad atraisa kalpības jūga važas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiž brīvībā un noņem no viņu pleciem ikvienu jūgu; kad savu maizi dali izsalkušiem un nabagiem, kas bez pajumtes uzņem savā namā, kad tu redzi kailus un apģērb tos, un neatraujies no sava tuvākā.»
Skaistkalnes paulīniešu ordeņa mūki aizvien plašākā reģionā veic kristīgo aprūpi. Pirms Ziemassvētkiem mūki apmeklēja mājās visus Skaistkalnes pagasta iedzīvotājus. Pieredzē dalās tēvs Juris: «Viesojoties ģimenēs, mēs ieguvām ziņas par personām, kurām ir nepieciešama garīga aprūpe. Tādi ir 20 slimi un vientuļi cilvēki. Katra mēneša pirmajā piektdienā es viņus apmeklēju, lai pasniegtu Svēto vakarēdienu, uzklausītu grēksūdzes un vienkārši aprunātos. Ordeņa tēvs Juris līdzīgu darbu sācis veikt Kurmenē, Ērberģē, Vecumniekos.»
