Ziemas pelēkās dienas iztukšo mūsu spēka rezerves. Tāpēc pavasarī daudzi sūdzas par nogurumu, biežāk slimo.
Ziemas pelēkās dienas iztukšo mūsu spēka rezerves. Tāpēc pavasarī daudzi sūdzas par nogurumu, biežāk slimo.
Der ielūkoties aptieku plauktos
Aptiekās nopērkama «Pavasara tēja», ko ražojusi Rīgas Farmaceitiskā fabrika. Tā satur vielas, kas kompensē ziemā nesaņemtos vitamīnus. Šajā tējā ir kaltēti upeņu, rožu un pīlādžu augļi, ehinācijas un nātres lapas. Minētie ārstniecības augi palīdz atjaunot ziemā zudušos spēkus.
Nātru lapas ir ļoti noderīgas. Tās var lietot uzturā, tiklīdz augs izlien no zemes. Jaunās nātru lapiņas ieteicams griezt salātos, vēlāk kopā ar skābenēm var vārīt zupu. Aso nātru dzinumi jānogriež, jāsasien slotiņās un ēnainā vietā jāizkaltē. Tad lapas notrauc no kāta, ar pirkstiem saberž pulverī. Pievienotas biezpienam, krējumam, tās var lietot augu gadu. Nātru novārījumu nostādina un izmanto matu skalošanai. Regulāra lietošana atbrīvo no blaugznām, mazina niezi, padara matus spīdīgus.
Pavasarī īpaši der ielūkoties aptieku plauktos, jo tad nepieciešama viena komplekso vitamīnu kūre, lai atjaunotu A, E, D, arī B6 vitamīnu krājumus. Tas palielinās organisma spēju cīnīties ar nogurumu, paaugstinās tā tonusu. Dzelzs ir vajadzīga sevišķi sievietēm, jo ikmēneša menstruālajā ciklā tiek zaudēts hemoglobīns un citas vielas.
Ehinācija ir augu topā
No dabiskiem ārstniecības augiem ieteicams žeņšeņs, tas palīdz atgūt spēkus un tonizē. Tomēr te nu jālūdz padoms ģimenes ārstam, kurš žeņšeņauga preparāts būtu labāks, jo tas, kas uzmundrina vienu, laupa naktsmieru otram.
Lai mazinātu stresu, neirozes, kā arī sirds saslimšanas, ieteicams lietot baldriāna, māteres, vilkābeles tinktūras, palīdz vīgriežu tēja. Nomierina un spazmas mazina piparmētru tēja.
Reizēm tieši pavasarī cilvēki pamana, ka pat mazākais sasitums vai spēcīgāka pieskaršanās atstāj zilumus uz miesas. Tas norāda, ka asinsvadu sieniņu stiprībai vajadzīgs C vitamīns ar rutīnu. Imūnsistēmas stiprināšanai noderīga ir ehinācija. No šī auga gatavo tinktūru, ehināciju pievieno tējām. Ehinācijas tinktūra ir labs līdzeklis gripas un dažādu vīrusu slimību profilaksei, jo tā darbojas arī kā imūnstimulētāja. Šis ārstniecības augs savulaik plaši izmantots indiāņu tautas medicīnā. Ehinācija pasaules ārstniecības augu topā ir pirmajā piecniekā.
Pie pavasara gaisa organisms jāpieradina pamazām, ņemot vērā, ka šim skaistajam gadalaikam raksturīgas arī krasas temperatūras maiņas. Tāpēc ieteicamas pastaigas svaigā gaisā, jāģērbjas piemēroti, lai nebūtu par vēsu vai arī nenāktos svīst.
Tautas līdzekļi
Ja nu tomēr iznāk saslimt, pirmos palīgā vajadzētu ņemt tradicionālos tautas medicīnas līdzekļus, no kuriem viens labs draugs ir sīpols. Pirms teikt kategorisku «nē!» – izmēģiniet! Vecmāmiņu pūra lādē ir šāds padoms: mazā burciņā sagriež vienu vidēji lielu sīpolu, uzlej ēdamkaroti medus, traukam uzliek vāciņu. Pēc trim četrām stundām medus būs veicinājis sīpola sulas izdalīšanos. Tā palīdz cīnīties pret vīrusiem, atvieglo atklepošanu. Līdzīgi var rīkoties ar rutku, tam izdobj vidu, ielej medu, sulu lieto pret klepu.
Patīkami silta, bet ne pārmērīgi karsta tēja ar aveņu un upeņu ievārījumu veicina svīšanu, bet pazemina ķermeņa temperatūru.
Ja ir mokošs klepus, der izmēģināt kartupeļu «bankas». Muguru noziež ar medu, terpentīna ziedi vai cūku taukiem. Četrās kārtās uzklāj linu dvieli. Uz tā liek ar mizu vārītus, karstus, uz pusi pārgrieztus kartupeļus. Tos nostiprina, aptinot slimnieku ar polietilēna plēves gabalu, kam uzsedz biezu dvieli vai segu. Tā ir dziļa sildīšanas procedūra, kas ir patīkamāka nekā bankas. Slimniekam jāguļ, kamēr kartupeļi atdzisuši.
Saaukstēšanās gadījumā var izmantot kompreses no pannā uzkarsētām linsēklām, griķiem, rīsiem, rupjo sāli. Tos ieber nelielos auduma maisiņos un liek vilnas zeķēs vai arī uz vaigiem abpus degunam, ja ir stipras iesnas.
Izmantoti padomi no izdevuma «Ārstniecības augi» un «Idea media» sagatavotais materiāls.
***
Uzziņai
Gavēņa laikā jāēd dabas produkti, no kuriem rieksti ir ļoti vērtīgi. Tie jāēd bez sāls un cukura piedevas. Izņēmums ir rieksti medū, ko var uzskatīt par īstu enerģētisko sprādzienu.
Riekstos ir vērtīgie augu tauki (līdz 70%), olbaltumvielas (25%), ogļhidrāti (10%), karotīns, B grupas, E, PP vitamīni, minerālvielas – kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, dzelzs.
Lazdu riekstos un mandelēs ir īpaši daudz E vitamīna, saulespuķu sēklās – selēns. Valriekstos ir daudz C vitamīna.
Vissātīgākie ir zemesrieksti, kuros daudz olbaltumvielu.
Mandeles un izlobītus valriekstus pirms ēšanas aplej ar verdošu ūdeni, lai vieglāk atdalīt rūgtenās miziņas.
Katru dienu apēdot vismaz 20 riekstu, par vāverēm nekļūsim, bet spēka būs vairāk.
No ārzemju preses materiāliem
