Ceļotāja neatņemams atribūts ir fotoaparāts. Melnās vai sudraboti pelēkās kastītes, nereti sauktas arī par «ziepju traukiem», ir vienkāršas un ērtas lietošanā, arī fotofilmiņas nav pārlieku dārgas.
Ceļotāja neatņemams atribūts ir fotoaparāts. Melnās vai sudraboti pelēkās kastītes, nereti sauktas arī par «ziepju traukiem», ir vienkāršas un ērtas lietošanā, arī fotofilmiņas nav pārlieku dārgas. Atliek vien visu nepieciešamo iegādāties un tad knipsēt pa labi un pa kreisi, pēcāk mājās veidot ceļojuma fotoaprakstu.
Labāk iepirkties fotodarbnīcā
Dažas lietas, iegādājoties fotoaparātu, kā arī bildējot, ir jāielāgo. Par tām stāsta SIA «Fotomiks» direktors Ģirts Donerblics un Tautas fotostudijas «Bauska» mākslinieciskā vadītāja Jadviga Šlosberga un fotogrāfs Guntis Šlosbergs.
Stāstot par fotoaparātu iegādi, Ģ. Donerblics uzsver galveno atšķirību starp elektropreču tirgotavām, kurās arī var iegādāties fotoaparātus, un fotodarbnīcām. Veikalnieks ieinteresēts pārdot jebkuru preci, par kādu tik pircējs ir gatavs maksāt. Turpretim fotodarbnīcas filosofija esot tirgot kvalitatīvus un ērti lietojamus aparātus, ar kuriem var fiksēt labus uzņēmumus. Darbnīca peļņu gūst ne tikai no pārdotiem aparātiem, bet arī no tā, cik bieži un cik daudz pēc tam klients nesīs izgatavot fotogrāfijas.
Lai arī tagad fotoaparātu izgatavotājfirmu ir ļoti daudz, ne visas šo prasmi apguvušas pietiekami kvalitatīvi. Tāpēc labāk meklēt atzītus un gadu desmitus savu kvalitāti apliecinošus firmu izstrādājumus, piemēram, «Canon», «Olympus», «Nikon». Jācenšas izvairīties no fotoaparātu iegādes ar pasūtāmo preču katalogu starpniecību. Ļoti lētie aparāti ir patiesi «lēti» un praktiski neizmantojami. Savukārt kvalitatīva tehnika ir pat dārgāka nekā veikalā. Ne vienmēr pietiks izlasīt lietošanas pamācību, lai ar aparātu spētu veiksmīgi darboties.
Jāsāk ar 20 latiem
Labi lētākie fotoaparāti nopērkami, sākot no 20 latiem. Nedaudz dārgāki aparāti jau būs aprīkoti ar dažādām papildiespējām. Zibspuldzi varēs ieslēgt arī tad, kad fotogrāfam tas šķitīs nepieciešams, iemontēts būs sarkano acu korekcijas mehānisms. Iepērkoties līdz 70 latiem, amatieris var cerēt uz patiesi kvalitatīva aparāta iegādi. Tas jau būs aprīkots ar zūmu, šķidro kristālu displeju, zibspuldzes režīmu regulatoru, automātisko slēdzi, arī iespēju kadrā ierakstīt datumu, ilgāku eksponēšanas laiku.
Svarīga fotoaparātu sastāvdaļa ir baterijas. Tās tiek ražotas speciāli šīm ierīcēm, veikalos uz paciņas jāskatās īpaša norāde. Par atbilstību fotoaparātam liecina arī uzraksts «alkaline» uz baterijas.
Mūžs – trīs gadi
Vienkāršo fotoaparātu izgatavošanā daudz izmanto plastmasas detaļas, to kalpošanas mūžs nav garš. Samazinās zibspuldzes jauda, nodilst zobratiņi. Ja gadā izfotografē ap 20 filmiņu, tad pēc trim gadiem jau jāsāk domāt par jauna aparāta iegādi. Protams, vecais aparāts kalpos vēl kādu laiku, bet fotogrāfijas vairs tik labas neiznāks. Fotofilmiņu iegādē problēmu pašlaik nav, turklāt amatieri visā pasaulē izmanto vienu standartu. Pērkot fotofilmiņu īpaši populāru tūristu apskates objektu tuvumā, uz paciņas jāskatās derīguma termiņš. Pie mums fotofilmiņas esot nedaudz lētākas nekā ārzemēs.
Pašsaprotama ir saudzīgās attieksmes nepieciešamība. Lai arī «ziepju trauks», tomēr tas baidās no ūdens, ļoti bīstamas ir pludmales smiltis, arī saule automobiļa aizmugurējā logā. Fotoaparāta somiņa vai maciņš nebūt nav dārgi, toties tie pasargās ierīces no priekšlaicīgas sabojāšanās. Ja fotoaparātā kaut kas ieķēries, nekādā gadījumā nevajag neko darīt ar spēku. Mehānismi ir ļoti trausli, palīdzība noteikti jāmeklē fotodarbnīcās.
Izlieto un izmet
Pēdējos gados arī pie mums parādījušies vienreizējas lietošanas fotoaparāti. Tie paredzēti galvenokārt «avārijas situācijām», kad īstā ierīce, piemēram, aizmirsusies mājās, bet kaut kas īpašs noteikti ir jāiemūžina. Šādi fotoaparāti ir lēti, to cena – sākot no diviem latiem. Tajos jau ir iemontēta filmiņa, tādējādi kopējā vērtība būs aptuveni pieci lati.
Parasti aparātā ir 400 jutības filmiņa ar 24 vai 27 kadriem. Nedaudz dārgākie aparātiņi aprīkoti arī ar zibspuldzi. Kad filmiņa piefotografēta, aparāts jānes uz darbnīcu. Speciālists to attaisīs, izņems filmiņu, bet aparāts būs jāmet laukā. Fotogrāfijas dažreiz mēdz iznākt pietiekami kvalitatīvas.
Ne tā kā visi
«Dodoties ceļojumā un iespaidus iemūžinot fotogrāfijās, galvenais ir nepakļauties bara instinktam,» Jadviga Šlosberga min vienu no svarīgākajiem amatierfotogrāfa ceļotāja nosacījumiem. «Var taču paiet kaut vai divus metrus tālāk, un tradicionālais, visiem vienādi nofotografētais objekts būs citādāks.»
Lai apliecinātu savu klātbūtni pie kāda slavena objekta, labāk fotografēt divus kadrus. Pirmajā varētu būt redzams tikai objekts, bet otrajā jau var sevi «likt klāt». Ieteicamākais laiks, no apgaismojuma viedokļa raugoties, ir rīts līdz pusdienas laikam un tad pēc pulksten 16. Labas bildes iznāk, arī fotografējot pa autobusa logu, ja vien stikls ir tīrs.
Jāmeklē mākonīši
Fotografējot tūristu iecienītus objektus, dabas skatus, jāievēro vairāki kompozīcijas veidošanas nosacījumi. Ja kadrā ir cilvēks, viņu noteikti nevajag likt centrā, lai sēd vai stāv kadra malā. Priekšplāns vēlams nedaudz tumšāks, tālākais plāns gaišāks. Ja kadrā ir debesis, jācenšas «noķert» kādu mākonīti. Tas uzreiz atdzīvinās uzņēmumu. Pilnībā fotografējot lielus objektus, jāskatās, lai tie visi arī ietilptu kadrā. Neglīti, ja, piemēram, redzama būs gandrīz visa baznīca, taču bez krusta. Ar plašu ainavu bildēšanu nevajadzētu aizrauties, labāk fiksēt tuvplānus, interesantas detaļas, dažādus sīkumus.
Fotoaparāts rokās jātur cieši. Slēdzis jāspiež droši, stingri, vēlams aparātu neizkustināt. Jāuzmana pirksti, jo tie nereti «pamanās ielīst kadrā». Kad ceļojums galā un filmiņas nodotas attīstīt, nevajadzētu ļauties reklāmas vilinājumam, kurš aicina par pāris santīmiem lētāk izgatavot fotogrāfijas pēc kārtas no visiem kadriem. Labāk tomēr darbnīcā pasūtīt kontaktkopiju (lielu lapu, kurā redzami visi kadriņi), lai tad no tās izvēlētos labākos. Nav māka daudz piefotografēt, bet gan no daudziem kadriem izvēlēties patiesi interesantus un vērtīgus.
Ja fotografē pirmo reizi, vēlams kaut nedaudz ieskatīties speciālajā literatūrā. Ja rokasgrāmatām burties cauri nepietiek ne laika, ne gribēšanas, tad var palasīt kādu fotožurnālu. Noderīgs šajā ziņā ir izdevums krievu valodā «Foto magazin», arī internets.
