Ziema šogad bija gara, aukstums atkāpjas negribīgi. Bet pavasaris tik un tā ir klāt. Kad zeme sasilst līdz plus četriem grādiem, atmostas koku saknes un stumbros intensīvāk sāk cirkulēt sula.
Ziema šogad bija gara, aukstums atkāpjas negribīgi. Bet pavasaris tik un tā ir klāt.
Kad zeme sasilst līdz plus četriem grādiem, atmostas koku saknes un stumbros intensīvāk sāk cirkulēt sula. Tas ir īstais laiks, lai dotos no dabas paņemt to spēka un vitamīnu devu, ko tā mums labprātīgi piedāvā – bērzu un kļavu sulu.
Ne dziļāk kā piecus centimetrus
Izraugoties piemērotāko koku, jānovērtē apkārtējās vides tīrība, jo augs barojas no tuvējiem ūdeņiem. Nebūtu prātīgi urbt bērzā, kas aug lielceļa malā vai pilsētas parkā. Zinātāji teic, ka sulu jāsāk tecināt jaunā mēnesī, tad tā esot saldāka un labāk pilot. Ieteicams izvēlēties āra jeb nokarenos bērzus un kokus ar grubuļaināku mizu. Sulas garšas īpatnības ik gadu var atšķirties. Ir novērots, ka vienu gadu bērza sula šķitusi pilnīgi nebaudāma, ar netīkamu piegaršu, bet jau nākamgad tā likusies itin garda. To ietekmē vairāki faktori, arī laikapstākļi un ūdens daudzums gruntī.
Lai saudzētu koku, nedrīkst urbt dziļāk kā piecus centimetrus, apmēram 30 centimetru augstumā no zemes. Ieteicamais cauruma diametrs – pusotrs divi centimetri. Lai sulu ietecinātu spainī vai kannā (nav vēlami plastmasas trauki), izurbtajā caurumā jāieliek mēlīte jeb renīte, pa kuru sula sapil traukā. Ieteicams izmantot slēgtu tekni, lai dzērienu pasargātu no netīrumiem, skudrām un kukaiņiem, jo arī tiem garšo sula. jāuzmanās, lai traukā neiečurā lapsa vai garām skrejošs suns. Tāpēc ieurbtajā caurumā vēlams ievietot metāla vai plastmasas caurulīti, kuru novada līdz traukam. To vajadzētu pārsegt ar audumu, biezāku marli vai plēvi. Šī caurulīte nedrīkst būt pārāk gara. Sula no koka nāk ar spiedienu. Ja tai ilgi būs jāplūst pa tievo caurulīti, caurtece var būt nepietiekama, un tad sula tecēs garām, piemēram, urbuma vietā.
Pietiks ar sešiem spaiņiem
No viena koka ieteicams tecināt ne vairāk kā piecus sešus spaiņus sulas. Ja pavasaris iestājas strauji, tecināšanas laiks ir jāierobežo – ne vairāk kā pāris nedēļu. Ja pavasaris ieilgst, sulas var tecināt ilgāk. Lai nekaitētu kokam, sulu jāpārtrauc tecināt, līdzko sāk plaukt lapas.
Uzmanīgi vērojot tekošo sulu, var pamanīt, ka tā vairs nav tik dzidra kā sākumā. Tādējādi koks it kā brīdina – sulu tecināšana jāpārtrauc. Šādu duļķainu sulu nav vērts nest mājās, tā ātri saglumēs, kļūs nelietojama, tāpēc nevarēs uzglabāt. Pašsaprotami, ka pēc sulas tecināšanas kokā ieurbtais caurums ir jāaiztaisa. Šim nolūkam jāizmanto tikai koka tapa, vislabāk no malkas pagales iztēsts puļķis. Jāņem sausa pagale, jo šāda kokā iedzīta tapa ātri samirks, piebriedīs, tādējādi neļaujot kokam sulot tālāk. Zaļa koka tapa mitrumu neuzsūks. Nereti bērzi nokalst tāpēc, ka pēc sulas urbšanas caurums nav pienācīgi aiztaisīts. Koks ir «noasiņojis». Vēlams arī daudzus gadus pēc kārtas neurbt vienā un tajā pašā kokā. Tam jāļauj atpūsties.
Var izmantot šampūna vietā
Veselīga uztura pārzinātāji, arī tautas dziednieki, apgalvo, ka cilvēkam ik pavasari jāizdzer spainis bērzu sulas. Tas veicina organisma attīrīšanos no gada laikā uzkrātiem sārņiem. Pēc bērzu sulas kūres lieliski uzlabojoties pašsajūta. Daži iesaka ar bērzu sulu mazgāt matus. Tie kļūstot mīkstāki, veselīgāki, pazūdot blaugznas.
Traukos pildītu sulu vēlams turēt vēsā vietā, vislabāk pagrabā. Senie latvieši sulu esot glabājuši koka mucās, virsū uzbēruši graudus, vislabāk miežus. To kārta sulu blīvi nosegusi un arī saraudzējusi. Pēc kāda laika mucai esot uzaugusi tāda kā miežu sega. Kad sulu sākuši lietot, saldumam pielikuši nedaudz medus. Siena laikā tas esot bijis iecienītākais dzēriens.
Izmantoti materiāli no interneta, konsultācijas sniedzis bārbelietis Jānis Folkmanis
***
INTERESANTI
Personām, kuras oficiāli nodarbojas ar bērzu sulas tecināšanu, lai izmantotu tās tālākai pārstrādei un realizācijai, nepieciešama valsts valodas prasmes pirmā līmeņa A pakāpe.
No Ministru kabineta noteikumiem
RECEPTES
Bērzu sulas šampanietis
Vajadzīgas tīras šampanieša pudeles un tām domāti plastmasas korķi. Svaigu sulu ielej tīrās, sausās pudelēs, patur istabas temperatūrā, līdz šķidrums kļūst nedzidrs (apmēram divas dienas). Tad pievieno ēdamkaroti cukura, aizkorķē, drošībai uz tā uztin vēl drātiņu un guļus sarindo pagrabā. Jāņos var taisīt vaļā, tad būs īsts šampanietis, pat daudz labāks. Kādreiz to izdodas saglabāt līdz nākamajai vasarai. Ir gan viena lieta, ko nav laimējies noskaidrot. Reizēm daļa «šampanieša» pārvērtusies par kaut ko līdzīgu ķīselim, to pat nevar no pudeles izkratīt. Kādēļ tā – vai sulas pildītas nepareizā Mēness fāzē, vai cukurs bijis nekvalitatīvs – tā joprojām ir neatminēta mīkla.
Jānis Folkmanis
Bērzu sula ar medu
10 litru bērzu sulas, 200 g medus, 1 citrons, 1/4 paciņas rauga.
Bērzu sulu ar medu vāra pusstundu, pēc tam izkāš un atdzisušu pilda muciņā vai lielā stikla pudelē. Pieliek šķēlītēs sagrieztu citronu, ļauj rūgt, pēc tam cieši aiztaisa. Pēc astoņām nedēļām pilda pudelēs. Uzglabā vēsā vietā.
