Iecavas pagasta «Dobuļu» saimnieki katru rītu mostas agri, jo arī viņu aprūpējamiem – dažādu šķirņu mājputniem – ir cīrulīša daba.
Iecavas pagasta «Dobuļu» saimnieki katru rītu mostas agri, jo arī viņu aprūpējamiem – dažādu šķirņu mājputniem – ir cīrulīša daba. Gaiļi pirms saullēkta piesaka dienu, smalkās balstiņās čiepst cālīši un buldurēt sāk arī tītari.
Agitai ir savi pienākumi, Varim tāpat. Jau sešos no rīta viņi ver putnu novietņu durvis. Un tā katru dienu. Viņi saka: «Mēs varam stundām sēdēt un runāt tikai par putniem. Tā ir savdabīga pasaule. Saskarē ar putniem savas problēmas vairs it kā nejūt. Viņi pieradina būt mierīgam, «neiet pa gaisu».»
Rīgu maina pret laukiem
Ķelpju ģimene sesto ziemu dzīvo nelielā mājiņā 40 kilometru attālumā no galvaspilsētas. Rīgā Agitai un Varim bijis darbs, kas prasījis lielu psiholoģisku slodzi. Domājuši, kā mainīt tirdzniecības pārstāvju ikdienu pret kaut ko citu. Tā sagadījies, ka Rīgas Zooloģiskais dārzs pirms pieciem gadiem atteicies no mājputnu kolekcijas. Ķelpes, būdami dzīvnieku mīļotāji, iedomājušies par šādas nozares izveidi savā lauku īpašumā. Varis saka: «Vispirms gādājam putnu mītnes. Tādēļ savas mājiņas sakārtošanu atliekam un atliekam uz vēlāku laiku.» Toties putniem ir apsildāmas kūtiņas, jo mitrums tiem nepatīk. Ir aploki un būri. Ir neliels inkubators un cāļu novietne.
Paši kļūdās un mācās
Ķelpes zināšanas par putniem apguvuši pašmācībā. Piemērotu literatūru sameklējuši arī antikvariātos. Agita bilst: «Nav jāatklāj jauna Amerika. Vecajās grāmatās daudz izlasījām par dažādām putnu šķirnēm, noskaidrojām katras īpatnības.» Varis saka: «Pārliecinājāmies, ka jaunas slimības gan nākušas klāt. Esmu daudz putnu uzšķērdis, lai uzzinātu, kāda vaina bijusi, lai noskaidrotu slimības cēloņus. Katrā lietā nianses ir pašiem jāatklāj. Mēs šo procesu esam apguvuši arī putnkopībā.»
Tagad jau piemirsies darbības sākumperiods, kad vārīti kartupeļi un citas saknes, kad uz veikala svariem cītīgi svērtas katrai šķirnei nepieciešamās «porcijas». Tolaik bijis sastādīts īpašs saraksts un rēķināts, cik katrai putnu grupai barības vajadzīgs. «Dobuļu» saimnieki atraduši labu sadarbības partneri tepat Codes pagastā, viņš audzē graudus, glabā un arī samaļ. Ķelpes var būt mierīgi, jo putnu barībai augu gadu pietiek kviešu un miežu. Piedevu izvēle ir gana plaša, izpētīts un izzināts viss, kas spārnaiņiem nepieciešamāks.
Vistu dažādā daba
Araukāna vistu sprosta durvis saimnieki ver, turēdami koku rokās. Tā var radīt respektu, jo gaiļi ir diezgan agresīvi, kā jau kaujas putni, skaidro Agita. Par to liecina īpatnais izskats – viņiem nav astes. Šīs šķirnes vistas dēj tirkīzzilas olas.
Zelta bramas vistām nav nepieciešami īpaši apstākļi. Visu ziemu, arī 30 grādu lielā salā, kuplais apspalvojums, kas rotā pat kājas, ļauj izturēt aukstumu. Vēsās dienās bramas uzturas mazā koka būdiņā. «Lieliskas perētājas, lieliskas mammas, daža pat ziemā bija sadomājusi tupēt uz olām, tāds kā dzīvais inkubators,» vēstī Agita. Vēl šīs vistas var saukt par lielo pūku mākoni, jo tām ir apjomīgi kauli, bet gaļas nav daudz. Ja krusto ar parastām vistām, tad gan būs prāvāks iznākums. Par zelta bramām lielāku vistu neesot, bet Ķelpju kolekcijā ir pašas mazākās sugas īpatnes. Tās esot jātur sprostos arī vasarā, jo citādi kaķis pieveiks tādu sīkaļu.
olas ar oranžiem dzeltenumiem
Skatot pērļu vistas, iespējams iztēloties šīs šķirnes daudzveidību. Pelēkas, gaiši violetas, melnas, baltas ar un bez punktiem. Esot arī sarkanas, kas piepulcējamas eksotisko mājputnu grupai. Šīs vistas labprāt lido, tādēļ pavasarī viņām apgriež spārnus, lai skaistules netrauktos projām no mājām.
Agita, raksturojot šo šķirni, uzsver: «Viņām ir ļoti vērtīga oliņa. Ovāla kā tītaram, bet ar viscietāko čaumalu. Lieldienās olu kaujām tās ir noderīgākās.» Varis saimnieci papildina: «Torti cepot no pērļu vistu olām, tai ir pavisam citāds izskats. Biskvīts sanāk oranžā krāsā. Parasti, kad gatavojamies jubilejām, krājam pērļu vistu olas, arī garša tām ir citāda nekā parastajām, jo satur daudz A vitamīna un karotīna.»
Karaliskais fazāns ir ļoti jūtīgs
«Dobuļos» pašlaik mīt Latvijā viens vienīgais karaliskais fazāns. Saimniece skaidro: «Tas ir lielākais medību fazānu grupā. Tēvu nolūkoju izstādē Austrijā, mamma atceļojusi no Vācijas.» Koši dzeltenbrūnā nelielā putna izteiksmīgais akcents ir pusotru metru garā aste. Jūnijā, jūlijā, kad beidzas vairošanās periods, skaistā rota tiek nomesta un audzēta no jauna.
Karaliskie fazāni ir ļoti jūtīgi, atliek pieskarties, un spalva tā kā nolīst. Uztraukumā viņi met nost spalvu. Ir bijuši gadījumi, kad putns iet bojā sirdsdarbības traucējumu dēļ, kas rodas no pārlieku lielas cilvēku uzmanības vai intereses.
Par katru kolekcijas īpatni ir savs rēķins, piemēram, karalisko fazānu pāris ir izmaksājis 100 latu. Ķelpes negaužas par naudu, par darbu, vien apstiprina – tas ir ļoti dārgs prieks. Jaunajiem Ķelpēm palīdz arī vecāki, kuri palikuši dzīvot Rīgā.
Sava māja būs baložiem
Putnu kolekcija nav kaut kas sastindzis. Ķelpju ģimene regulāri piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Šogad Eiropas lielā izstāde, kas notiek reizi trīs gados, būs Holandē. Turp dosies Agita, lai vērotu un secinātu, kādas ir jaunās tendences.
Šajā vasarā «Dobuļu» sētu papildinās baložu māja. Gaļas baložiem jau ir sava silta vietiņa, bet būs vēl citi īpatņi. Agita bilst, ka šo putnu olas gan nevar likt inkubatorā, vecāki paši baro un audzina jauno paaudzi.
Varis teic: «Šovasar esam iecerējuši vairāk pievērsties tūrismam. Sadarbojamies ar Bauskas tūrisma informācijas centru, kas «Dobuļus» iekļāvis savā maršrutā. Mūsu vēlēšanās – lai katram apmeklētājam šeit būtu interesanti, bērniem, pieaugušajiem un arī vecākajai paaudzei.» Apskates paredzētas aprīļa beigās vai maijā, kad putni no ziemas mītnēm būs pārvietoti vasaras laukumos un sprostos. Ziemā ekskursantus neuzņem.
Protams, putnus varēs arī nopirkt, saimnieki par tiem sniegs plašu skaidrojumu. Novērots, ka daudziem pircējiem nav pārliecības, ko viņi vēlas.
Savdabīgas rotas – spalvu pušķīši
Putnu spalvas ir tik daudzkrāsainas un košas, ka pat negribot tās jāvāc. Un tas tiek darīts. Vecākā meita Santa, ieklausoties māmiņas padomos, veido košus spalvu pušķus. Agita nenoklusē: «Reizēm gadās, ka izstādēs Santai veicas labāk par mani. Viņas veidotos pušķus pērk vairāk nekā dzīvus putnus.» Spalvu košums un struktūra ir kaut kas īpašs. Apbrīnojami, kādi var būt raksti, piemēram, precīzi aplīši, sīki punktiņi.
Žaklīnas nesatricināmā uzticība
Čuņa uz Iecavas pagastu atceļojusi no Čehijas. Vjetnamas melnās cūkas jaunie saimnieki vārdu mainījuši, izvēloties skanīgāku – Žaklīna. Viņai arī istabā ļauts ienākt, kad urkšķētāja sāk pie durvīm grozīties, jāsaprot – es vēlos ārā. Agita saka: «Melnās cūkas ir ļoti tīrīgas. Sivēntiņi kārtojas tikai vienā vietā. Salīdzinājumā ar melnajām radiniecēm baltās cūkas šķiet gandrīz kā mežoņi.»
Žaklīna patiešām parāda intelektu, uzklausīdama, ko viņai saka saimnieki. Tiem un ciemiņiem melnā ruksene seko soli solī. Vēl pagūst draiskoties ar «Dobuļu» sētas trim suņiem, tostarp ar diviem skaistiem rotveileriem. Par Žaklīnu īpašā sajūsmā ir bērni, kuri saprot, cik laba rotaļu biedre var būt šāda melne.
***
Fakti
Ķelpju ģimenes kolekcijā pašlaik ir: 20 šķirņu vistas, trīs šķirņu fazāni, divu šķirņu zosis, divu šķirņu tītari, paipalas, gaļas baloži.
***
Ieteikumi
Vistām pakaišos labi der ēveļskaidas. Tās putniem ir piemērotākas, mītnes vieglāk tīrāmas.
Katrai vistu šķirnei ieteicams turēt vismaz divus gaiļus.
Ūdensputni nedrīkst dzīvot kopā ar vistām, jo tie pārnēsā arī vistu slimības.
Vistām vēlams iekārtot atsevišķu vietu no liellopiem, nodalot ar sietu.
