Neviens jau nezina tieši pasacīt, kāds būs šis pavasaris, un zemes kopēji nav pasargāti ne no globāliem ekonomiskiem procesiem, ne no laika kaprīzēm.
Neviens jau nezina tieši pasacīt, kāds būs šis pavasaris, un zemes kopēji nav pasargāti ne no globāliem ekonomiskiem procesiem, ne no laika kaprīzēm. Irākas konflikta ietekmi jau sajutuši tie, kuriem jāatmaksā kredīti eiro valūtā. Jaunās naudas kurss ir tik strauji cēlies, ka iepriekšējie rēķini no pašiem neatkarīgu apstākļu dēļ «nobrūk». Un mīnusos aiziet nevis nieka summas, bet tūkstoši. Atliek vien ar rūgtumu samierināties, jo mūsu valsts ekonomika nav savrupa, tā aizvien vairāk iekļausies lielajos mērogos.
Vai spēsim iejusties un noturēties? Par to domā visi, kuriem «lauku bizness» ir īstā izvēle. Pagājušajā nedēļā «Bauskas Dzīve» laikraksta redakcijā organizēja tikšanos ar piensaimniekiem. Daudz runājot un skarot šīs nozares samežģījumus mūsu rajonā, bija patīkami uztvert bārbeliešu vēlmi un prasmi iedziļināties situācijā. Labi pazīstamais zemnieks Mārtiņš Mediņš pamatoti izteicās par piena kvotu, ko Latvijai piešķīrusi Eiropas Savienība (ES), proti – 695 tūkstošus tonnu. Liels un cerīgs daudzums, bet valstī pērn pārstrādei piegādāts aptuveni 400 tūkstoš tonnu piena. Tātad ir iespējas nostiprināties šajā ražošanas sektorā. Iestājoties ES, būs augstāka piena iepirkuma cena, kas ļautu gūt prāvākus ienākumus.
Bet piena kvotas piešķiršanā govju īpašniekiem laika posms no 2003. gada 1. aprīļa līdz nākamā gada marta beigām būs noteicošs. Svarīgākais – jāapzinās un jāsaprot – kvota būs nepieciešama katram piena ražotājam, kurš gribēs pārdot pienu pārstrādes uzņēmumam vai arī tirgot pienu vai tā produktus tiešajam patērētājam, piemēram, skolām, slimnīcām. Ministru kabineta noteikumu projektā «Piena kvotas sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība» noteikts, ka kvotas iedala piegādes, tiešās tirdzniecības kvotās un kvotas nacionālajā rezervē.
Gribas cerēt, ka arī nelielie piena ražotāji novērtēs šī jauninājuma būtību. Nedrīkstētu tā būt, ka nezināšanas vai kādu citu iemeslu dēļ, paši negribot, govju īpašnieki neiegūs kvotu. Līdz marta beigām vēl ir divas nedēļas, lai meklētu informāciju, skaidrotu, precizētu, kas katram darāms. Vispirms taču padomu var meklēt pie kolēģiem, jo katrā pagastā atradīsies piensaimnieki, kuri domā ne tikai par šodienu. Var doties uz pašvaldību, kur arī iespējams rast rosinājumu un kliedēt neziņu. Lauku saimniekus vienmēr laipni sagaida Bauskas lauksaimniecības konsultāciju birojā, kura speciālistes uzklausa jebkuru interesentu. Vēl ir laiks gūt skaidrību, lai nezaudētu piensaimniekiem sniegtās iespējas.
