Par iespieddarbu kopēšanu iestādēm, uzņēmumiem un nevalstiskām organizācijām, iespējams, visai drīz būs jāmaksā.
Par iespieddarbu kopēšanu iestādēm, uzņēmumiem un nevalstiskām organizācijām, iespējams, visai drīz būs jāmaksā. Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par kopēšanas iekārtām.
Maksa par kopiju izgatavošanu esot jāievieš tāpēc, lai drukāto darbu autori un izdevēji varētu saņemt autoratlīdzību. Turklāt naudu paredzēts iekasēt par jebkuriem materiāliem, kas tiks pavairoti darba vai personiskām vajadzībām.
Šāda sistēma veiksmīgi darbojoties Vācijā, norādījuši likumprojekta autori. «Brīžiem mani uzjautrina fakts, ka mūsu ierēdņi aizskrien uz kādu ārvalsti, steigā kaut ko ierauga un bez liekas domāšanas cenšas ieviest pašu zemē,» KM iniciatīvu komentē Bārbeles pamatskolas direktore Dace Penķe. Viņa uzskata, ka maksu par kopijām varētu iekasēt tikai tad, ja valsts uzņemtos segt iestāžu kopējamo iekārtu amortizācijas izdevumus.
Bārbeles pamatskolā ir divi kopētāji, kas tiek noslogoti visai intensīvi. Pulvera iegādes un tehniskās apkopes izdevumi nav mazi. Ik pēc gada ir jāmaina kopētāja rullis, kas maksā vairāk nekā 200 latu. Ja skolai nebūtu šīs iekārtas, izdevumi par mācību līdzekļiem sasniegtu vēl lielākas summas, atzīst direktore. Projektu un referātu izstrāde, individuālais darbs ar īpaši spējīgiem skolēniem un bērniem ar uztveres problēmām nav iedomājami bez mācību papildmateriāliem. Turklāt, darbojoties ar mūsdienu tehnoloģijām, skolēni iegūst turpmākajā dzīvē nepieciešamās sociālās prasmes. KM likumprojekts Dacei Penķei šķiet pārsteidzīgs un aplams, jo «mēs dzīvojam Latvijā, nevis Vācijā un nevaram akli pārņemt augsti attīstītas valsts pieredzi autoratlīdzības problēmu risināšanā».
Arī bibliotēku speciālisti ir nobažījušies par maksas ieviešanu kopijām. Par materiālu pavairošanu no bibliotēku lietotājiem pašlaik tiek iekasēta noteikta summa. Ja likumprojektu akceptēs, šis pakalpojums varētu kļūt dārgāks, līdz ar to daļai lasītāju sašaurinot informācijas pieejamības iespējas.
Būtu interesanti zināt, kā notiks kopiju uzskaite? Visticamāk, ka procesa administrēšanai nāksies nodibināt jaunu struktūru, kuras uzturēšanai atkal būs vajadzīga naudiņa. Droši vien kopējamo iekārtu īpašnieki ar pārraugiem sāks spēlēt paslēpes, jo kurš gan būs ieinteresēts uzrādīt kopiju faktisko skaitu? Par to visu varētu pasmaidīt, ja vien kārtējo reizi «sāpīgais dūriens» netiktu virzīts uz izglītības un kultūras iestādēm, kas jau tā knapinās ar ierobežoto budžetu.
