Gandrīz katrā krustvārdu mīklā savulaik bija iekļauts jautājums: «Kāds ir spāņu 17. gadsimta gleznotāja El Greko īstais vārds?».
Gandrīz katrā krustvārdu mīklā savulaik bija iekļauts jautājums: «Kāds ir spāņu 17. gadsimta gleznotāja El Greko īstais vārds?»
Nu jau pat mazi bērni zina, ka mākslinieku sauca Domeniko Teotokopuli un viņš dzīvoja Spānijas senajā galvaspilsētā Toledo.
Ierauga gleznas «kopiju»
Patiesībā El Greko gleznas man bija vienīgās asociatīvās saiknes ar Toledo. Pārsteidzošs šķita atklājums, ka vairāk neko arī nevajag, jo mākslinieka darbi ir pareizā «atslēga» Toledo neatkārtojamā kolorīta iepazīšanai. Izkāpjot no tūristu autobusa, mēs visi jutāmies mazliet apmulsuši, tāpēc ka ieraudzījām El Greko gleznas «Toledo ainava» dzīvu kopiju. Tā pati dīvaini dzeltenā upe, kas apjož pilsētu, tie paši viduslaiku mūri, kas sargā Toledo no civilizācijas barbariskas ielaušanās. Vienīgi debesis tajā rudens dienā bija citādas nekā gleznā – dzidras un caurspīdīgas.
Un tomēr Toledo nav ne miņas no muzejiskas, sastingušas realitātes. Tā ir dzīva un pulsējoša pilsēta ar birojiem, bankām, ekskluzīviem antīku lietu saloniem, mazām bodītēm, galerijām, bezgala krāšņu katedrāli.
Apbūves dominante, kas pamanāma no jebkura skatu punkta, ir Alkazara pils. Spāņu literatūras klasiķis Servantess šo celtni esot dēvējis par Spānijas pilsētu gaismas un slavas simbolu. Līdz 16. gadsimtam Alkazars bija Spānijas karaļu rezidence. Kad valsts galvaspilsēta tika pārcelta uz Madridi, pils zaudēja savu galveno funkciju. Tagad Alkazars ir valsts īpašumā esošs muzejs ar auksto ieroču iespaidīgu kolekciju un citām vēstures liecībām.
Triju kultūru mantojums
Ja Toledo apskatei paredzētas tikai dažas stundas, tad muzejus labāk neapmeklēt, jo neviena ekspozīcija nespēs sniegt to, ko iespējams baudīt nesteidzīgā pastaigā pa ieliņām un laukumiem. Toledo īpašo pievilcību rada triju kultūru sintēze. Arhitektūrā bezgala harmoniski apvienoti mauru (arābu), jūdu un Vidusjūras kultūras elementi. Pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu romiešu kareivji Taho upes krastā uzbūvēja cietoksni. Vēlāk pilsētas celtniecību turpināja mauru karotāji un jūdi, kuriem Spānijas vidienē un dienviddaļā daudzus gadsimtus bija liela ietekme. Tad uzlabojumus ieviesa karaļi, veidojot Toledo par dižās Spānijas varas un labklājības simbolu.
Laika «rūsas» neskarta šķiet viduslaikos celtā sinagoga. Kad 15. gadsimta beigās no valsts tika padzīti visi mauri un jūdi, celtne nokļuva kristiešu īpašumā un tika pārdēvēta par Marijas Debessbraukšanas sinagogu. Šis dīvainais vārdu savienojums labi raksturo Toledo īpatnējo vidi, kurā saplūdušas kultūru ietekmes, tradīcijas un pat reliģijas.
Māksla justies brīviem
Pilsētas līkumotās ieliņas ir tik šauras, ka tikai nedaudz pārsniedz vieglā auto platumu. Pamanot mašīnu, mēs, iebiedētie austrumeiropieši, instinktīvi spiežamies pie sienas, lai netraucētu pabraukt garām. Tajā pašā mirklī apstājas arī mašīna un nekust no vietas tik ilgi, kamēr gājējs aptver, ka tieši viņš ir respektējamākais satiksmes dalībnieks. Mūs nodod tieši sīkumi, jo savā patiesajā būtībā vēl nejūtamies brīvi.
Vilinošai suvenīru bodītei ar uzrakstu «Pie Silvio» durvis līdz galam vaļā. Īpašnieks – elegants kungs labākajos gados – mūs sveicina, apkampj un žestikulēdams pauž prieku par apmeklējumu. Jūtamies kā Silvio krustmeitas, bet ziemeļnieciskā atturība liedz izrādīt brāzmainas jūtu izpausmes. Īpašnieks piedāvā skaistus un dārgus nieciņus, stāsta, ka viņam pieder amatniecības uzņēmums. Metamies pie grāmatu un pastkaršu stenda, skaitām eiro un šo to arī iegādājamies. Laipnais Silvio piepeši saka: «Jūs laikam esat no Austrumeiropas. Esmu dzirdējis, ka cilvēki tur joprojām daudz lasa.»
Pagalmiņi mielo acis un dvēseli
Atvadīšanās ir tikpat vētraina. Biklums pamazām zūd, jo esam sapratušas, ka Spānijā neļaut vaļu emocijām ir muļķīgi.
Dienvidu pilsētas burvīgums visā krāšņumā atklājas namu iekšējos pagalmos. Tie atgādina miniatūrus botāniskus dārzus. Visur ir dekoratīvu flīzīšu grīdas un paneļi vismaz viena metra augstumā. Tās nav bezpersoniskas, mūsdienās ražotas flīzes, bet izsmalcināti, autentiski mākslas darbi – arābu dekoratīvās apdares mantojums. Tā kā islāmā ir kategoriski aizliegts attēlot dzīvas būtnes, mākslinieki līdz pilnībai centušies izkopt ornamentu mākslu. Toledo flīzētie pagalmiņi ir īsta bauda acīm un dvēselei. Ja tai vēl pievienojas skaņas, smaržas un dienvidu vēja maigie pieskārieni, tad šķiet, ka svētku sajūta nekad nebeigsies.
