Ārlietu ministrija marta sākumā visām Latvijas skolām nosūtīja NATO kalendāru. Tas ir skolēnu izglītošanas jaunākais projekts par Latvijas integrāciju NATO.
Ārlietu ministrija marta sākumā visām Latvijas skolām nosūtīja NATO kalendāru. Tas ir skolēnu izglītošanas jaunākais projekts par Latvijas integrāciju NATO.
Izglīto par NATO
Kalendārs paredzēts 17 mēnešiem, tas dod iespēju izzināt ārpolitikas aktivitātes līdz pat 2004. gada maijam, kad ir sagaidāms, ka Latvija kļūs par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Lai iedvesmotu skolēnus vairāk interesēties par NATO un Latvijas ārpolitiku kopumā, kalendārs izveidots atraktīvā formā, kas raksturo mūsdienu jauniešu dzīves stilu. Tam pievienoti divi uzlīmju komplekti. Uz mazajām uzlīmēm attēloti dažādi notikumi, kas saistīti ar NATO un citām ārpolitiskām aktivitātēm, kā arī šajā kontekstā plānotie pasākumi Latvijā. Savukārt uz lielajām uzlīmēm redzami NATO dalībvalstu pārstāvji. Tās uz kalendāram pievienotās transatlantiskās kartes būs jāuzlīmē, kad attiecīgā valsts būs ratificējusi Latvijas dalību aliansē.
Dodot iespēju izveidot savu viedokli par Latvijas drošību un NATO, projektā ir paredzēti pasākumi, kas ļaus Ārlietu ministrijai izvērtēt skolēnu iesaisti šajā projektā. Jaunieši aicināti iespaidus izklāstīt esejās «Latvijas drošība un NATO». Tās jānosūta uz Ārlietu ministriju līdz 21. novembrim. Interesantāko darbu autori decembra sākumā tiks aicināti uz diskusiju Ārlietu ministrijā un saņems veicināšanas balvas.
Bērzu pamatskolas 9. klases audzinātāja Sandra Širve atzina, ka skolēni domājot par nākotni, tāpēc viņiem neesot vienaldzīgi ne notikumi Latvijā, ne citviet pasaulē. Ieskatu politiskajos procesos audzēkņi gūst civilzinību stundās, dažreiz kādu minūti svarīgāko notikumu pārrunāšanai izdodoties atvēlēt arī audzināšanas stundās.
Puišiem ir jāiet dienēt
9. klases audzēkņi sarunā ar «Bauskas Dzīvi» pastāstīja, ka dažreiz mēdzot ieklausīties informācijā par lielo politiku. Pasaule esot tāda, ka jāzina viss, kas tajā notiek. Turklāt viedokļi daudzos jautājumos jauniešiem ir atšķirīgi. Marina pauda neapmierinātību par mūsu prezidentes nostāju Irākas konflikta jautājumā, iebilda arī pret iespējamām ārzemju karabāzēm Latvijā. Tādējādi mūsu valsts pati kļūtu par mērķi citiem agresoriem. Savukārt Aigars uzskata, ka citu valstu armijas klātbūtne paaugstinās mūsu pašu drošību. Jeļena ir pārliecināta, ka pilnībā atteikties no armijas nevajadzētu, arī puišiem būtu jādodas dienēt, tad viņi kļūtu vīrišķīgāki, stiprāki. Rita un Marina viņai pievienojas un uzskata, ka arī meitenēm viens gads dienestā varētu būt pat interesants piedzīvojums.
Mārtiņš gan ir obligātā dienesta pretinieks, jo tur pavadītos 12 mēnešus vērtē par nelietderīgi izmantotu laiku. «Bērnībā jau kariņu katrs puika ir spēlējis. Tomēr tās bija tikai tādas rotaļas. Tagad, šķiet, pasaulē pārāk daudz ko risina karojot. Arī konflikts Irākā draud izvērsties par jaunu šaudīšanos,» saka Mārtiņš. Rita gan iebilst, ka citādi laikam nevarēs, runāšanu Irākas vadoņi nesaprotot, bet bīstamie ieroči šajā valstī esot jāiznīcina.
Svarīgi ir arī eksāmeni
Sarunā daudz tika spriests par militārām lietām, gandrīz visi skolēni atzina, ka pasaules politikā kara un miera jautājums pašlaik ir visaktuālākais. Tomēr viņu dzīvē pašreiz svarīgākais ir sekmīga skolas beigšana un noslēguma pārbaudījumi. Vienu satrauc eksāmens algebrā, citu – ieskaite ķīmijā vai vēsturē. Adrians tā arī spriež, ka dzīve būtu pavisam laba, ja mācības nekļūtu arvien grūtākas.
Noslēgumā Bērzu pamatskolas 9. klases jaunieši atzina, ka pašlaik pasaulē ir daudz negāciju. Bet ar tām jāmācās sadzīvot, jāizzina jaunākās tehnoloģijas, jāiepazīst pasaule, tad tajā varēs atrast vietu arī sev.
