Mēdz teikt, ka vecs cilvēks kļūst līdzīgs mazam bērnam, kuram gribas dzirdēt mīļus vārdus un just gādīgas rokas pieskārienu.
Mēdz teikt, ka vecs cilvēks kļūst līdzīgs mazam bērnam, kuram gribas dzirdēt mīļus vārdus un just gādīgas rokas pieskārienu. Kad lielākais ceļa gabals mūžā jau nostaigāts, pat svarīgākās dzīves jubilejas vairs nesagādā prieku, jo katra no tām tuvina mūžībai. Neticami, bet tagad mēs, Viesturu pagasta ļaudis, esam sākuši šīs jubilejas gaidīt un tām gatavoties, jo tad noteikti ciemos ieradīsies Anniņa Borkovska. Viņa ir Viesturu pagasta deputāte un darbojas sociālās aprūpes jomā, prot cilvēkiem sagādāt prieku. Ar savu dziesmu, silto smaidu, rūpēm un gādību par vecajiem ļaudīm viņa prot kausēt ledu cilvēku sirdīs. Kad daudzi no mums dzīvo uz izmisuma robežas, mūžam nezūdošajām vērtībām – līdzcietībai un cilvēkmīlestībai – ir vislielākā nozīme.
Manā 70 gadu jubilejā ciemos bija atbraucis brālis ar dēlu no kaimiņu valsts. Sagaidīju arī Anniņu, kura atbrauca kopā ar deputāti Guntu Šurnu un sekretāri Loniju Ševcovu. Viņu labie ceļavārdi un Anniņas dziesmas pieskandināja manu drūmo dzīves telpu.
Pirmos sniegpulksteņus no sava dārza vēlos pasniegt Anniņai, sakot paldies par to, ka viņa mums pagastā ir kā saules stars.
