Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, mainīsies ārējās tirdzniecības noteikumi ar vairākām valstīm.
Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, mainīsies ārējās tirdzniecības noteikumi ar vairākām valstīm.
Esošie brīvās tirdzniecības līgumi tiks lauzti, mūsu valsts pievienosies ES noslēgtiem līgumiem. Līdz ar pirmo Latvijas iekļaušanās dienu ES nedarbosies arī Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs.
Plašākas eksporta iespējas
Pievienojoties ES, tiks pārtraukti visi pašreizējie Latvijas noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi un tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumi. Latvija pievienosies ES noslēgtiem līgumiem, skaidro Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības departamenta direktores vietniece Dina Eglīte.
Kopumā mūsu uzņēmējiem paplašināsies eksporta iespējas, jo ES ir noslēgusi vairāk brīvās tirdzniecības līgumu, nekā pašlaik tādu ir Latvijai. Tomēr D. Eglīte brīdina uzņēmējus, ka atsevišķās pozīcijās muitas tarifu likmes varētu būt augstākas nekā pašlaik saskaņā ar Latvijas noslēgtiem līgumiem.
D. Eglīte aicina uzņēmējus būt uzmanīgiem, jo ES tirgus ir salīdzinoši atvērts, taču Eiropas Savienība to aizsargā ne tikai ar muitas tarifiem, bet arī ar netarifu barjerām. Tāda, piemēram, varētu būt prasība ievērot noteiktus tehniskus normatīvus.
Vairāki tirdzniecības režīmi
Dažādām valstīm, pamatojoties uz noslēgtiem līgumiem, ES piemēro atšķirīgus tirdzniecības nosacījumus.
Preču ievedējiem visneizdevīgākais ir tirdzniecības režīms, kurā tiek piemērota muitas tarifa pamatlikme. Brīvāka tirdzniecība norit vislielākās labvēlības režīmā (MFN). Vēl vairāk tirdzniecības atvieglojumu ir preferenciālajā režīmā. Tas tiek piemērots valstīm, ar kurām noslēgts brīvās tirdzniecības līgums. Šāds tirdzniecības režīms Latvijai ir ar 28 valstīm, bet nākotnē būs vēl ar astoņām, piemēram, ar Horvātiju, Maķedoniju, Alžīriju un Ēģipti.
Vispārējo priekšrocību sistēmu (GSP) ES piemēro tirdzniecībā ar dažām valstīm, piemēram, jaunattīstības zemēm, dodot tām iespēju ievest preces ES ar atvieglotiem noteikumiem. Tāds režīms tiek piemērots, piemēram, tirdzniecībā ar Meksiku. Savukārt starp ES dalībvalstīm un Eiropas brīvās asociācijas valstīm notiek brīva preču kustība. Tas nozīmē, ka nav nekādu tirdzniecības ierobežojumu, nav robežas, nav muitas, un preces var brīvi transportēt no vienas valsts uz otru un tirgoties ar tām.
Tirdzniecībā ar NVS valstīm Eiropas Savienība piemēro vislielākās labvēlības režīmu un arī vispārējo priekšrocību sistēmu. Vienīgā valsts, ar ko Latvijai pasliktinās tirdzniecības režīms, ir Ukraina.
Aizsardzības mehānismi kopīgi
Pēc Latvijas iestāšanās ES, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs tiks likvidēts. Turpmāk iekšējā tirgus aizsardzības jautājumi nonāks Eiropas Komisijas (EK) pārziņā.
Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja direktore Astrīda Tjuša skaidro, ka arī iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi un instrumenti visās ES valstīs ir kopīgi. ES savu iekšējo tirgu aizsargā pret dempingu, subsidēto importu un strauji pieaugošu importu. Izplatīta ir vēršanās pret dempingu.
«Ja kāda prece ES tiek pārdota lētāk nekā pašā eksportētājvalstī un šī cenas starpība ir vismaz divi procenti, tas nodara kaitējumu vietējiem ražotājiem. Tādā gadījumā iespējams piemērot papildu muitas nodevu,» informē A. Tjuša.
Arī tad, ja īsā laikā pieaug kādas preces imports, ja tas ir ticis subsidēts un nodara zaudējumus vietējiem ražotājiem, iespējams piemērot aizsardzības pasākumus.
Mūsu ražotājus visvairāk satrauc jautājums, vai pēc iestājas ES arī Latvija varēs aizstāvēties pret negodīgu importu.
«ES, tāpat kā Latvijas pašreizējā likumdošana, paredz, ka pārbaužu sākšanai ir nepieciešams vietējo ražotāju iesniegums. Arī EK ir tiesības veikt pārbaudes, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka tā reti rīko pārbaudes pēc savas iniciatīvas,» tā A. Tjuša.
Kā ražotājiem Latvijā sevi aizstāvēt
Ražotājiem ir visai sarežģīti panākt pārbaužu sākšanu iekšējā tirgus aizsardzībai, jo saskaņā ar ES likumdošanu iesniegums ir jāiesniedz uzņēmumiem, kuri ražo vismaz 25 procentus no visā ES tapušā konkrētas preces apjoma.
Izņēmums ir reģionāli norobežojami tirgi. Lai panāktu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanu, pieteikuma iesniedzējiem sava produkcija vismaz 90 procentu apjomā ir jāpārdod šajā konkrētajā reģionā. Tas nav vienīgais kritērijs. Lai ierosinātu reģionālā tirgus aizsardzību, piemēram, pret dempingu, tas ir jākonstatē tikai šajā tirgū. Ja kādas konkrētas preces dempings tiek pierādīts vēl kādā citā valstī, tad reģionālā tirgus principu piemērot vairs nevarēs. Turklāt ražotājiem, protams, ir jāpierāda, ka negodīgā importa dēļ viņi ir cietuši zaudējumus.
Lai Latvijas ražotāji varētu sevi aizstāvēt, A. Tjuša iesaka katrā ražošanas nozarē izveidot asociāciju, kas apkopos informāciju, sadarbosies ar attiecīgām iestādēm nacionālā un ES līmenī.
