Turpinās iedzīvotāju vēstuļu konkurss «Kāpēc es mīlu Bausku?». Vēstulēs jums jāsniedz atbilde uz šo jautājumu, aicinām minēt arī tā baušķenieka vārdu, kurš, jūsuprāt, pelnījis, ka viņu sauc par pilsētas patriotu.
Turpinās iedzīvotāju vēstuļu konkurss «Kāpēc es mīlu Bausku?». Vēstulēs jums jāsniedz atbilde uz šo jautājumu, aicinām minēt arī tā baušķenieka vārdu, kurš, jūsuprāt, pelnījis, ka viņu sauc par pilsētas patriotu. Gaidām arī ieteikumus Bauskas neoficiālajam simboliņam (kāda puķe, koks vai putns tas varētu būt?). Šī vēstuļu akcija paredzēta līdz 30. martam.
***
Atbilde uz jautājumu «Kāpēc es mīlu Bausku?», manuprāt, ir tik vienkārša – tāpēc, ka tā ir mana pilsēta. Es tajā dzīvoju!
Atbildēt varētu citādāk, ja Bauska manas mājas būtu trīs, piecus, desmit gadus, taču es to par savu saucu 40 gadskārtu! Pirms tam braukāju no Vecsaules, lai mācītos Bauskas 1. vidusskolā, kura ir arī mana darbavieta kopš 1965. gada.
Mīļa man bija pirmā dzīvesvieta Bauskā, Mēmeles ielā. Tikai neliels mājoklis, toties – kādā vietā! Skaistas upes krastā. Tur piedzima arī mana meita.
Arī otra dzīvesvieta bija mīļa, cilvēku dēļ. Bungas kundzes māja ar Cīruļtanti, Mildastanti un latviskai mājai raksturīgo smaržu no zāļu tējām bēniņos un ziedošiem pujeņu krūmiem dārzā.
Laiks aizritējis. Mana dzīvesvieta nu ir daudzdzīvokļu māja – pelēka, ar izdangātu brauktuvi un mašīnām logu priekšā. Ielās pretī nāk cilvēki un sveicina. Citi, ne tie no jaunības laika… Viņu kļuvis mazāk, bet satiktie ir tikpat kā radinieki – manas pirmās darbabiedres: Rasma, Māra, Milda, friziere Mārīte, mani skolas biedri, jaukās vidusskolas kolēģes un jauno laiku Bauskas paziņas: garā vienmēr jaunais fotogrāfs Laimonis Šulcs, darbīgā Solveiga Ikerte. Varbūt tieši viņai varētu atbilst Bauskas patriotes tituls. Tie – manas pilsētas, mana laika cilvēki. Arī viņu dēļ es mīlu vietu, kur dzīvoju.
Bauskas simboliņš? Tā varētu būt margrietiņa: ik vasaru tās lasītas triju upju krastu pļavās. Gadu gadiem tās greznojušas pilsētas skolu zāles pēdējā zvana dienās un izlaidumos, liktas māla krūkās daudzos citos godos. Latviskas Bauskas latviskā puķe!
Ko es vēlētu savai pilsētai? Visos laikos Saimnieku – tās patriotu – un cilvēkus, kas mīl vietu, kur dzīvo! Ir tik ģimeniski redzēt Pilsētas galvu draudzīgu cilvēku vidū, svinot svētkus, atzīmējot darba veiksmes, lemjot Bauskas nākotni un vienkārši sakot otram: «Labdien!»
Kādu es gribētu redzēt savu pilsētu? Sakoptu! Ar izjūtamu pilsētas centru. Tas varētu veidoties ap atjaunoto Rātsnamu – ar mākslas un grāmatu veikaliņiem, mājīgām, latviskām kafejnīcām un lielu pulksteni centrā. Glītas bruģētas ieliņas un smaidoši cilvēki tajās. Pilsētas seju atdzīvinātu kāds ūdens objekts. Tā varētu būt interesanta strūklaka – bijušā dīķa vietā, varbūt.
Es vēlu labklājību BAUSKAI – pilsētai, ko mīlu!