Bauskas rajona zemkopji šī gada pavasara sējai sagatavojuši vairāk nekā 2000 tonnu sēklas.
Bauskas rajona zemkopji šī gada pavasara sējai sagatavojuši vairāk nekā 2000 tonnu sēklas.
Pašlaik aktīvāk strādā lielās sēklaudzēšanas saimniecības, vēstī Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas sēklu kontroles daļas Bauskas sektora vadītāja Jausma Sudmalniece.
Par iespējām pirkt vasarāja sēklu mūsu rajonā jau interesējušies Vidzemes zemkopji. Jaušams, ka pieprasījums pēc sertificētas graudaugu sēklas būs, spriež arī tās piedāvātāji. Visvairāk paraugu līdz šim ir pārbaudījuši SIA «Uzvaralauks», «PS Līdums», «Ceraukstīte», zemnieku saimniecības «Kaigari», «Zemgaļi», «Roņi». Laboratorijas darbinieču atzinums – dīdzība ir tiešām laba. Šī pavasara sējai sēklaudzētāji piedāvā miežus ‘Abava’ un ‘Rasa’, kviešus ‘Munk’ un ‘Vinjet’, kas nomaina līdz šim vairākus gadus iecienīto šķirni ‘Dragon’.
Sēklu kontroles speciālistes raizējas par mazajiem zemniekiem, kuri vēl kavējas pieteikt pārbaudes. Gadās arī tādi kuriozi, kad uz laboratoriju atved pat nešķirotus graudus. Laborantēm šādi paraugi jāanalizē daudz ilgāk nekā iztīrīti grau- di, kamēr atdala nezāļu sēk- las un citus piemaisījumus. J. Sudmalniece uzskata, ka nedrīkst žēlot pūles sēklas sagatavošanai, jo, taupot šos izdevumus, vēlāk jātērē vairāk sējumu kopšanā.
Rīgā 21. martā notika Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas biedru kopsapulce. Tajā piedalījās arī mūsu lauksaimnieki, kuri iesaistījušies asociācijā. Baušķenieki uzskata, ka ir svarīgi iegūt jaunāko informāciju un pārzināt nozari plašākā mērogā. Asociācijas valdē jau otro reizi ievēlēts Svitenes pagasta zemnieku saimniecības «Zemgaļi» īpašnieks Modris Villa. Viņam ir ilggadēja pieredze sēklaudzēšanā. Asociācijas darbu turpinās vadīt Uldis Miglavs, kurš strādā Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijā Cēsu rajonā.
Sēklaudzētāju skaits Bauskas rajonā un arī citur Latvijā pēdējos gados ir palielinājies. Tāds secinājums izskanēja asociācijas sapulcē. Tā kā hektārmaksājumi par graudaugu sējumiem ir diferencēti, vairāki zemnieki cenšas paši sagatavot sertificētu sēklu. Taču tehniskais nodrošinājums daudziem ir nepietiekams, bet kvalitātes prasības augstas, to nodrošināšana prasa papildu izmaksas. Spriežot pēc Eiropas valstu prakses, sēklaudzēšanā tomēr ir izteikta specializācija, secina J. Sudmalniece. Arī SIA «Uzvaralauks» piemērs apstiprina, ka šādi ievirzīts darbs dod labākus rezultātus. Sabiedrības agronome Vizma Valterāne jau ilgus gadus precīzi organizē sēklkopības darbu, kas tagad guvis novērtējumu ārpus Latvijas. Šķirnes ‘Vinjet’ kviešu sēklu arī šajā pavasarī pārdod Igaunijas lauksaimniekiem.
***
Uzziņai
Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas graudaugu sēklas cenu prognozes 2003. gada pavasara sējai par konkrētas kategorijas preci
PB – 150 Ls/t,
B1 – 140 Ls/t,
B2 – 130 Ls/t,
C1 – 120 Ls/t,
C2 – 110 Ls/t.