«Vēlos atgādināt par kādu jauku cilvēku, kurš Bauskas kultūras dzīvei ir daudz devis. Tas ir Ziedonis Purvs, mūziķis un dzejnieks,» saka baušķenieks Rihards Rotšteins.
«Vēlos atgādināt par kādu jauku cilvēku, kurš Bauskas kultūras dzīvei ir daudz devis. Tas ir Ziedonis Purvs, mūziķis un dzejnieks,» saka baušķenieks Rihards Rotšteins.
Viņš 1947. gadā sācis strādāt toreizējā rūpkombinātā un vairākus gadus dziedājis Ziedoņa Purva diriģētajā vīru korī un jauktajā korī. Bijis pēckara laiks, pilsētā daudz kas vēl drupās, cilvēki pazuduši, jo tikuši izsūtīti, citi no Sibīrijas atgriezušies. Taču dzīve turpinājās un ļaudīm gribējās prieka. Dziesma bija viens no veidiem, kā to varēja paust. Piedalīšanās korī – iespēja pulcēties kopā. Ziedonis Purvs to ļoti veicināja, atceras Rihards Rotšteins.
«Dziedājām, ko jau tolaik varēja, taču daudz skandējām arī tautasdziesmas. Koris bija arī kā tāda aģitācijas grupa. Kaut kur izbraucām, lektors klāstīja par padomju dzīvesveida priekšrocībām, bet mēs pēc tam sniedzām koncertu. Tā tika darīts pirms vēlēšanām, kolhozu un sovhozu gada sapulcēm.
Reti kad braucām ar autobusu, biežāk kravas auto kastē. Vējš svilpoja gar ausīm, neviens nebēdāja, arī ja lietus lija. Kravas kastes stūros iesprauda meijas, ja koncertējām tieši lauka vidū, kur pļāva labību. Tad nolaida vienu bortu, un izveidojās skatuve. Tā izbraukāta Ceraukste, Svitene, Īslīce, Vecsaule.
Bija starp mums daži tādi asāki zēni, arī kāds no bijušajiem leģionāriem, kas Bauskā nometināts. Vienmēr bija drusku jāpievalda mēle sarunās, jo zinājām, ka noteikti starp mums ir kāds «stukačs», kurš noklausījās, par ko tiek mēļots. Reizēm nodziedājām arī kādu no vecajām, labajām pirmskara laika dziesmām, ko klausītāji uzņēma ar sajūsmu. Pēc tam gan diriģentam nācās iet uz pārrunām pie nopietniem vīriem,» stāsta Rihards Rotšteins.
Brašu vīru, dziedātāju, toreiz bijis pat vairāk nekā tagad. Atlasījis 20 vīru ar labākajām balsīm, Ziedonis Purvs izveidojis arī vīru ansambli. Bet jauktais koris piedalījās lielajos Dziesmu svētkos Rīgā. Vietējā vilnas fabrikā visiem dziedātājiem noausts audums tērpiem. Vīriem uzšūti tādi kā piebaldzēnu garie uzvalki un bikses, sievām – īsti Zemgales brunči. Tas redzams fotogrāfijās, kas saglabājušās no 1953. gada.
Ziedonis Purvs pratis cilvēkus saturēt kopā, tāpēc viņa vadītie kori bijuši skanīgi. Diriģents nav bijis augstprātīgs, vienmēr izteicis humoristiskas piezīmes, neesot arī bāries uz dziedātājiem.
Rihards Rotšteins savā grāmatplauktā saglabājis 1982. gadā izdoto krājumu «Jo dziedāju, jo skanēja», kurā ir apkopotas 265 dažādu tautu dziesmas, ko atdzejojis Ziedonis Purvs.
No to gadu koristiem daudzi jau citā saulē. Lai nu dzied viņu bērni. Ziedoņa Purva Bauskā nostiprinātā tradīcija ies plašumā, cer Rihards Rotšteins.
