Vairāki iedzīvotāji «Bauskas Dzīves» redakcijai lūdza publicēt svarīgāko, kas jāzina strādājošiem, slēdzot darba līgumu ar darba devēju.
Vairāki iedzīvotāji «Bauskas Dzīves» redakcijai lūdza publicēt svarīgāko, kas jāzina strādājošiem, slēdzot darba līgumu ar darba devēju.
Atbildi sniegusi Gunta Ķīsele, Zemgales reģionālās valsts darba inspekcijas inspektore.
Darba devējs un darbinieks savstarpējās tiesiskās attiecības nodibina, noslēdzot darba līgumu. Tā ir vienošanās par veicamo un darba samaksu. Cilvēks uzņemas veikt konkrētu darbu, pakļaujoties noteiktai kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
Darba devējs no savas puses apņemas maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Darba līgumā darba ņēmējam un darba devējam jādefinē gan savas tiesības, gan arī pienākumi.
Darba līgums slēdzams pirms darba sākšanas. Nav likumīgi nodarbināt darbinieku it kā uz pārbaudes laiku, nenoslēdzot darba līgumu, ar domu – pastrādāsi, ja derēs, tad noslēgsim līgumu. Šāda prakse ir ļoti bieži sastopama uzņēmumos, kuros darba likumdošana nav īpašā cieņā.
Darbiniekam jāzina, ka darba līgums slēdzams rakstveidā divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darba ņēmēja, otrs pie darba devēja.
Darbiniekam jājūtas kā līgumslēdzējpusei. Ja darba devējs piedāvā rakstveida darba līgumu, darbinieks ar to iepazīstas, precizē nepieciešamos datus un tikai tad paraksta. Darba ņēmējam ir tiesības ar darba līgumu iepazīties, konsultēties ar kompetentām amatpersonām par vienošanās saturu, lai būtu pilnīgi drošs par līguma likumību.
Saskaņā ar Civillikumu, vienošanās ir noslēgta, ja līgumslēdzējpuses ir izteikušas brīvu gribu. Brīvas gribas izteikšana rakstveidā ir paraksts vienošanās dokumentā. Abi darba līguma oriģināli jāparaksta abiem līgumslēdzējiem, tikai tad vienošanās iegūst juridisku spēku.
