Piedāvājam lasītājiem iepazīties ar izrakstiem no Bauskas apriņķa valdes protokoliem, kas tapuši pirms 80 gadiem.
Piedāvājam lasītājiem iepazīties ar izrakstiem no Bauskas apriņķa valdes protokoliem, kas tapuši pirms 80 gadiem.
1923. gada 6. februārī
Uz apriņķa agronoma priekšlikumu nolemj: par kuiļa lietošanu Bornsmindes vaislas punktā ņemt 100 rubļus (tolaik apgrozībā vienlaikus atradās gan jaunie lati, gan Latvijas rubļi, pēc kursa: Ls1=50 rubļi – R. Ā.) par cūku, pie kam ir tiesība vienu un to pašu cūku neapvaislošanas gadījumā pielaist trīs reizes.
1923. gada 23. februārī
Apriņķa priekšnieka lūgums samaksāt 120 rubļus par svecēm par to laiku, kad nodzisa elektrība. Nolemts: izmaksāt.
Griķu skolas skolotājas M. Kirveles sūdzība par Ceraukstes pagasta padomes lēmumu skolas zemes izvērtēšanas ziņā. Padome atstājuse skolotāju rīcībā 5 pūrvietas uz diviem, un augļu dārzu atzinuse par iznomājamu vairāksolīšanā. Apriņķa valde atrod, ka skolotājam katram pēc likuma jādabūn pa 3 pūrvietām derīgas zemes, ka dārzs cieši ieslēdz skolu un nav izīrējams, bet atstājams skolotājiem, nolemj: to sludināt Ceraukstes pagasta valdes izpildīšanai un skolotājai M. Kirvelei zināšanai.
1923. gada 15. maijā
No Bornsmindes kalpotāja Timofejeva ienācis lūgums atdot viņam siena vietā laukumu pils priekšā, dīķa malu, ķiršu dārzu ar klātesošo atmatu un grāvus. Nolemts: minētos zemes gabalus nodot uz šo gadu Timofejevam ar piezīmi, ka uz laukuma pils priekšā nav brīv ganīt, to var vienīgi plūkt.
1923. gada 12. jūnijā
Darba ministrijas raksts par pabalsta piešķiršanu Pēteram Simkausim Rundālē priekš mākslīgas kājas iegādāšanas. Rundāles pagasta valde ziņo, ka Simkauss ir Japāņu kara invalīds un manta viņam nav. Nolemts: ziņot Darba ministrijai, ka apriņķa rīcībā nav līdzekļu priekš mākslīgu locekļu iegādāšanas kara invalīdiem.
Jāņa Odiņa sūdzība par Vecsaules pagasta valdi par to, ka tā taisijuse uz viņa slimās sievas Līzes pasi uzrakstu: «pagasts nekādus ārstēšanas izdevumus neuzņemas par šīs pases īpašnieku». Sūdzība iesniegta policejai un klāt ir pēdējās izziņa. Izlūkojuse lietu apriņķa valde atrod, ka pase ir personas apliecinājuma dokuments, kurā nav atļauts pēc patikas ievest kaut kādus pilsoņa tiesību ierobežojušas piezīmes bez attiecīga tiesas sprieduma, ka šinī konkrētā gadījumā Līzes Odiņas pasē no Vecsaules pagasta valdes ievestā atzīme par ārstēšanas izdevumu nemaksāšanu, neskatoties uz viņas nelikumību, ir arī savos pamatos nepareiza, jo pagasta padome nolēmuse Odiņu ievietot Bauskas slimnīcā uz sabiedrības rēķina, nolemj: uzdot Vecsaules pagasta valdei bez mazākās kavēšanās pārmainīt Līzei Odiņai ar nelikumīgo atzīmi izdoto pasi pret jaunu un norādīt pagasta valdei, ka par līdzīgu nepareizību pielaišanu vainīgie var krist sodā.
1923. gada 28. septembrī
Pārrunājot jautājumu par kopmielastu apriņķa padomes pēdējā sēdē, nolemj kancelejas kalpotājiem: Gulbe, Šņoriņas jaunkundzēm un Vaļulim dot brīvkartes kopmielastā uzņemot izdevumus 650 rubļus uz apriņķa kasi.
1923. gada 2. oktobrī
Latvijas kultūras veicināšanas biedrības raksts par 5460 rubļu zaudējumu atlīdzību par sapostītām policejas aresta telpām. Telpas sapostījis kāds no policejas ievietotais arestētais. Apriņķa valde atrod, ka tikai dažas dienas pirms telpu sabojāšanas bija maksājams rēķins par telpu iekārtošanu, ka policejai nācās lūkot, lai ieslodzītie uzvestos pieklājīgi. Nolemj nemaksāt, bet griesties pie apriņķa priekšnieka, lai zaudējumus piedzen no vainīgā.
1923. gada 20. novembrī
Dārtas Mengotas sūdzība par Šēnbergas (Skaistkalnes – R. Ā.) pagasta valdi par pabalsta nepiešķiršanu. Pagasta valde ziņojuse, ka sūdzētāja dzīvo pie savas precētas meitas Annas Reinholdas. Ārsts atzinis sūdzētāju par darba nespējīgu. Apriņķa valde atrod, ka precētai meitai nevar uzlikt par pienākumu māti uzturēt, ka sūdzētājai ir tiesība pabalstu saņemt.
Codes pagasta valdes pieprasījums par to vaj jāmaksā personas nodoklis pilsonim Cerbinam par to laiku, kad nav bijis uzņemts Latvijas pavalstniecībā. Apriņķa valde atrod, ka Cerbins dzīvojis pagasta robežās, baudījis līdzi visu pagasta labierīcību, un ka tāpēc viņam būtu jāmaksā nodevas.
1923. gada 27. novembrī
Annas Bune sūdzība par Misas pagasta valdi par to, ka viņas 2 bērniem nedodot pabalstu. Pagasta valde ziņo, ka bērniem 10 un 14 gadu, un tie var paši maizi pelnīt. Apriņķa valde atrod, ka jaunākam bērnam vajadzīgs vēl pabalsts, jo tas pats vēl nevar sev nopelnīt.
