«Es negleznoju Itāliju, jo nevēlos melot,» saka Anna Zentele Bārbeles «Dzērvēnos». Anna dzimusi Latvijā un nekad nav bijusi senču dzimtenē Itālijā, tāpēc viņas darbos nav Adrijas jūras krastu vai Sicīlijas salas, bet gan «Dzērvēnu» apkārtne.
«Es negleznoju Itāliju, jo nevēlos melot,» saka Anna Zentele Bārbeles «Dzērvēnos».
Anna dzimusi Latvijā un nekad nav bijusi senču dzimtenē Itālijā, tāpēc viņas darbos nav Adrijas jūras krastu vai Sicīlijas salas, bet gan «Dzērvēnu» apkārtne. Glezniecība ir Annas nepiepildītais sapnis. «Esmu apguvusi glezniecības pamatus gan kursos, gan pašmācības ceļā. Es jūtu, ko un kā vajag klāt uz papīra. Manā dzimtā daudzi prata un prot labi zīmēt. Man sāp, ka nav izdevies ar mākslu pilnībā saistīt savu dzīvi. Ceru, ka izdosies kopā ar znotu, šoferi tālbraucēju, aizceļot uz Itāliju,» stāsta Anna.
Mīlestība ir zirgi
Viņa gleznās iemieso un ap sevi pulcina tos, bez kā nespēj dzīvot. Viena no Annas lielajām mīlestībām ir zirgi. Šiem dzīvniekiem viņa pieķērusies jau bērnībā, kad māmiņai bijuši zirgi ar ciltsrakstiem. «Mīlestība pret tiem man ir gēnos,» secina Anna. Turklāt zirgiem ir laba aura. Tie attēloti vairākās gleznās. Anna sev iegādājusies zirgu, lai tas būtu atspaids saimniecībā. Kamēr lielie pavasara darbi vēl priekšā, brūnais skaistulis droši klejo ap «Dzērvēniem» un nebaidās no svešiem ļaudīm.
Mājas sargā divi suņi, peles un žurkas izdzenājuši septiņi kaķi. Interesanti, ka cilvēka uzticamākie rejošie draugi atraduši vietu Annas ar guašu, zīmuli, krītiņiem un akvarelī zīmētajos darbos, bet murrātāji ne. Tas tādēļ, ka kaķi klusām vienmēr sēžot viņas tuvumā.
Mudīgs cilvēks
Gleznoti arī cilvēki. Portreti nepadodoties tik ātri kā pārējais. «Es esmu mudīgs cilvēks. Akvarelis top pusstundā. Uz sienas dārza mājiņā dabasskats uzšņāpts pāris stundās. Negleznoju ar eļļas krāsām, jo tas ir ilgstošs process. Man jau kopš bērnības patīk zīmēt. Es jūtu krāsām smaržu. Zaļā smaržo pēc zāles, dzeltenā pēc saulespuķēm,» skaidro Anna. «Dzērvēnu» saimnieces mīļākais putns ir dzērve. «Allaž, kad redzu dzērves, man gribas pacelties gaisā un lidot tām līdzi,» sapņo Anna, kura šo putnu lidojumu attēlojusi gleznā. Viņas rokraksts gleznošanā neesot mainījies kopš ceturtās piektās klases.
Greznumlietas – māzeri
Anna atklāj, ka ne tikai glezno, bet nodarbojas arī ar māzeru jeb dažādu veidojumu no koka vākšanu. Viņa vēstī, ka tver dzīvi, ir izbrīnā par visu, tāpēc, ogojot, sēņojot, mežu stādot, atrastos māzerus nepārveido.
«Māzeri ir manas greznumlietas. Katrs manos māzeros redz ko citu. Es ļauju vaļu cilvēku fantāzijai. Īpaši mīļa man ir mežābeles sakne. Bērnībā ābeļdārzā auga trīs mežābeles. Četrdesmit pirmajā gadā tā, kurai bija vissaldākie āboli, nosala. Es neļāvu mežābeles sakni sadedzināt,» teic Anna. «Dzērvēnu» saimniece stāsta, ka reiz kāds kungs vēlējies par 500 rubļiem nopirkt māzeru, kurā saskatāma raganas galva. «Es nepārdevu. Kā māte savus bērnus var pārdot?» jautā Anna.
