Iestāšanās sarunās pārējo kandidātvalstu spiediena dēļ Eiropas Savienība Latvijai negaidīti «nolika uz paplātes» iespēju savu zemes tirgu «iekonservēt» vēl uz septiņiem gadiem.
Iestāšanās sarunās pārējo kandidātvalstu spiediena dēļ Eiropas Savienība Latvijai negaidīti «nolika uz paplātes» iespēju savu zemes tirgu «iekonservēt» vēl uz septiņiem gadiem.
Vēl septiņus gadus ir iespēja neielaist ārzemniekus. Apspriežot grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», Saeima ierosina īslaicīgus izņēmumus ES pilsoņiem, bet lielākus – vietējiem nepilsoņiem.
Izņēmumi un ierobežojumi Eiropā
Kapitāla kustība starp valstīm parasti ir ierobežota, jo tā ietekmē maksājuma bilanci un līdz ar to arī valsts valūtas stabilitāti. Vienādu nosacījumu ieviešana visu ES dalībvalstu investīcijām un vienādi to aizsardzības mehānismi ir kapitā- la pārvietošanās brīvības pamatā.
Kapitāla pārvietošanās brīvība kā pamatprincips tika iekļauta tikai tā sauktajā Māstrihtas līgumā (līgumā par Eiropas Savienības izveidošanu 1992. gadā). Tomēr arī šajā līgumā bija izņēmums: Dānija panāca tiesības nepārdot ārzemniekiem brīvdienu mājas. Pēc dāņu parauga šādas pašas tiesības no jaunajām kandidātvalstīm ir izkarojusi Malta (pēc piecu gadu nodzīvošanas gan iespējams nopirkt zemi Vidusjūras krastā). Polija un Kipra panākušas piecu gadu pārejas periodu. Tas nozīmē, ka pēc pieciem gadiem tajās nepastāvēs vairs nekādi ierobežojumi latvietim nopirkt vasarnīcu, bet Maltā vispirms būs jānodzīvo pieci gadi, toties Dānija joprojām paliks neieņemams cietoksnis.
Izņēmumi zemes iegādei ārzemniekiem pastāv ne tikai ES valstu pierobežas rajonos, bet arī atsevišķos reģionos, piemēram, Somijai piederošajās Ālandu salās nevar nopirkt ne zemi, ne iegūt kāda uzņēmuma kontrolpaketi, citviet ir administratīvi ierobežojumi zemes pārdošanai ārzemniekiem (piemēram, zemes nedalāmība, augsti nodokļi).
Attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi nosacījumi visām kandidātvalstīm ir vienādi – septiņu gadu ierobežojumi. Tas neattiecas uz pašnodarbināto (ārvalsts zemnieku), kurš nostrādājis vismaz trīs gadus. Tikai Polijai šis pārejas periods ir ilgāks – 12 gadu. Savukārt Latvijai un Slovākijai ir ļauts vēl par trim gadiem pagarināt šos ierobežojumus, ja lauksaimniecības zemes tirgus būs apdraudēts.
Aizauguši lauki, aizmukuši saimnieki
Lietuvas Brīvā tirgus institūts pētījumā par Baltijas valstīm «Ieguvēji un zaudētāji no ES integrācijas» min gan ieguvumus, gan zaudējumus no robežu atcelšanas kapitāla kustībai. Tomēr ieguvumu esot vairāk:
«Brīva kapitāla kustība – tā maksājumiem un investīcijām nozīmē novākt šķēršļus starp kandidātvalstīm un ES. Gan uzņēmēji, gan patērētāji iegūs no šiem pasākumiem. Lai gan daži varētu zaudēt konkurences cīņā ar ārvalstu investoriem, tomēr vietējais bizness, kas piesaistīs investīcijas, galu galā tikai iegūs.»
Arī Hipotēku bankas prezidents Inesis Feiferis, kurš nekad nav bijis brīvā tirgus piekritējs lauksaimniecības zemei, pirms gada kategoriski teica: «Pārejas periods vajadzīgs zemes konsolidēšanai, lai mūsu pašu zemnieki varētu iegādāties pietiekami daudz zemes normālai saimniekošanai.» Tagad viņš runā, ka jauni ierobežojumi bremzēs lauksaimniecības attīstību laukos. «Tā zeme, kas līdz šim netika izmantota, tāda arī paliks. Turklāt laukos svarīgi ir ļaut zemi izmantot uzņēmējdarbībai, kas rada papildu darba vietas,» atzīst Inesis Feiferis.
Kas mainījies? Māris Sprindžuks, kura vadībā pērn tika izstrādāti alternatīvi priekšlikumi pārdošanas ierobežojumiem, pašlaik izsakās īsi: «Kādēļ zemes pircēju loku ierobežot līdz tādai pakāpei, ka tiesības iegādāties zemi vairs ir tikai pašreizējām saimniecībām, tas ir, kādiem 20000 zemnieku? Kādēļ neļaut zemi iegādāties tiem, kuri grib nodarboties ar dabas aizsardzību vai ainavu kopšanu? Kādēļ nepilsonim Latgalē nedot tiesības iegādāties zemi, kur ganīt govis?» viņš retoriski vaicā laikrakstā «Diena». Ja likumu pieņems ierosinātajā redakcijā, viņš paredz desmit gados aizaugušus laukus un aizmukušus saimniekus.
«Latvijas lauku problēma ir tieši saimnieku trūkums, darba vietu un investīciju trūkums. Diemžēl zemes tirgus ierobežojumi tieši samazina zemes vērtību…» secina Māris Sprindžuks un aicina nesamazināt vietējo uzņēmēju iespējas iegādāties lauku zemes.
«Pilsoņu karš» Saeimā
Latvijā līdz 2011. gada maijam ārzemnieks nevarēs iegādāties lauksaimniecības zemi un mežus, ja vien… viņš vismaz trīs gadus nebūs dzīvojis šeit un izmantojis zemi lauksaimnieciskai darbībai. Pašlaik un arī pēc 2004. gada ārzemju firmas zemi Latvijā varēs pirkt, ja tās ir reģistrējušās LR Uzņēmumu reģistrā.
Tomēr galvenās diskusijas Saeimas zālē bija ne jau par ārvalstnieku tiesībām, jo viņu īpašumā ir tikai 0,7 procenti Latvijas zemes kopplatības. Viskarstākie strīdi bija par to, vai atļaut zemi iegādāties nepilsoņiem.
Andris Tolmačovs (apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» frakcija) protestēja pret nepilsoņu diskrimināciju: «Tas būtu dīvaini, ka atbrauc ārzemnieks un nopērk zemi, bet tas, kas dzīvojis šeit visu mūžu, to nevar izdarīt.» Viņš ir dziļi pārliecināts, ka «tiesības uz zemes privatizāciju sava mazdārziņa teritorijā nav saistītas ar nepieciešamību prast nodziedāt nacionālo himnu».
Savukārt Anna Seile («Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK) atbildēja, ka «dīvaini drīzāk ir tas, ka cilvēks visu mūžu nevar izšķirties, kuras valsts pilsonis viņš ir, un, atceļot nepilsoņiem ierobežojumus, viņiem zudīs stimuls kļūt par pilsoņiem. Pavisam Latvijā lietošanā fiziskajām personām ir piešķirta zeme 784 tūkstošu hektāru apmērā. No tiem nepilsoņi lieto tikai 27,3 tūkstošus hektāru jeb 3,4 procentus».
Jābilst, ka nepilsoņi, tāpat kā jebkuras citas fiziskās un juridiskās personas, līdz šim zemi varēja iegūt īpašumā, pra- sot īpašu atļauju pašvaldībai. Nepilsoņi gan nevar iegūt lauksaimniecības un mežsaimniecības zemi, pierobežas, kāpu zonu un rezervātu zemi, bet var iegūt zemi īpašumā zem vi- ņiem piederošām ēkām un būvēm.
Tādējādi ierobežojumi zemes pārdošanai ārzemniekiem Latvijā no ārpolitiska jautājuma pārvērtās par iekšpolitisku. Latvijai līdz šī gada 16. aprīlim jāpaspēj mainīt nacionālo likumdošanu, ja gribam izmantot sarunās ar Eiropas Savienību panākto iespēju uz septiņiem gadiem ierobežot lauksaimniecības un mežu zemes pārdošanu ārzemniekiem. Tāds termiņš likuma pieņemšanai (Saeimā plānots 3. aprīlī) un izsludināšanai ir saistošs tāpēc, ka 16. aprīlī Latvija gatavojas parakstīt pievienošanās līgumu ES.
