Februārī par notikumu rajona sporta dzīvē atzīta Māra Neikšāna ekipāžas uzvara 1600 kubikcentimetru automašīnu klasē rallijā «Sarma 2003», kas notika Gulbenē. Vienlaikus tās bija Latvijas čempionāta otrā posma sacensības.
Februārī par notikumu rajona sporta dzīvē atzīta Māra Neikšāna ekipāžas uzvara 1600 kubikcentimetru automašīnu klasē rallijā «Sarma 2003», kas notika Gulbenē. Vienlaikus tās bija Latvijas čempionāta otrā posma sacensības.
Bauskas rajona sporta lietu sabiedriskā padome atzinīgi novērtējusi arī galda tenisa veterānu izlases izcīnīto 3. vietu Latvijas Sporta veterānu savienības 40. sporta spēlēs un vieglatlētu Gijas Spulas, Ata Vaisjūna, Romāna Orlovska, Dmitrija Romānova iegūtās godalgotās vietas Latvijas čempionātā vieglatlētikā telpās.
Autosportistam M. Neikšānam dažādās sacensībās bijis daudz uzvaru, taču viņa un stūrmaņa Edgara Utāna panākums rallijā pārsteidza un, protams, priecēja daudzus viņa līdzjutējus. Zināms taču, ka nav viegli no vienas autosporta disciplīnas «ielēkt» citā, kurai ir savas īpatnības. «Bauskas Dzīve» sarunā ar Māri centās uzzināt, kā viņš autosportā apgūst jaunu lomu.
Esi izturējis pirmās ziemas sacensības. Kā jūties uz sniegainiem un ledainiem ceļiem?
– Manuprāt, nav lielas atšķirības no vasaras sacensībām. Varbūt ziemā ir pat vieglāk – nav akmeņu, nav dubļu. Ceļa malās atrodas sniega kupenas, kas nav tik bīstamas.
Lieliski veicās Gulbenē, kur abās sacensību dienās jūsu ekipāža bija labākā.
– Pārsteigums tas bija daudziem. Pašiem tas šķita normāli, jo mēs ļoti daudz trenējāmies, braucām uz Ērgļiem. Varbūt biju pārsteigts pēc pirmās dienas, jo nedomāju, ka tik pārliecinoši būsim pirmie. Pēc šīm sacensībām likās, ka viss ir labi, bet, kad aizbraucām uz Zviedriju, tad sapratām – jātrenējas daudz vairāk. Uzvara Gulbenē ir tikai tāds pirmais pakāpiens.
Rallijā šīs tev bija trešās sacensības. Kā gatavojies mačiem?
– Rallijā man galvenais ir prasme novērtēt trasi, sagatavot stenogrammu. Ar 70 kilometru ātrumu stundā braucam un fiksējam ceļa īpatnības. Piecus gadus esmu sacenties krosā, rallijkrosā un visur kur, tādēļ ar braukšanu viss ir pilnīgā kārtībā. Daudz kas jāpārdomā pēc katra treniņa. Pašlaik lieku pamatu. kad slīpēšu nianses, tad būs vieglāk. Precīzi jāuztver, ko stūrmanis runā, jo viņš jau saka vairākus līkumus uz priekšu. Visu nevar iemācīties īsā laikā, jāpaiet vismaz gadam.
Tev ir ļoti pieredzējis stūrmanis.
– Kad izdomājām par ralliju, sapratām, ka vajadzīgs labs stūrmanis. Ja sēžas blakus divi jauni un nepieredzējuši, tad visu ir daudz grūtāk apgūt. Ar pieredzējušu stūrmani progress ir ievērojami straujāks, tāpēc arī runājām ar Edgaru Utānu, un viņš piekrita. Treniņi notiek šādi – dienā pierakstām trasi, bet vakarā braucam ar sporta mašīnu. Edgars ir ļoti aizņemts, viņam jāvada sava firma. Mūsu ekipāžas sezonu vērtēsim īpaši.
Vai arī brālis seko tavam piemēram?
– Mūsu ģimenes visi spēki tagad ir koncentrēti uz ralliju, arī Andis pamazām pāriet uz šo veidu. Paredzams, ka Talsu posmā viņš būs stūrmanis, pēc tam trenēsies kā pilots. Pašlaik lielāka uzmanība tiek pievērsta man, viņš paliek otrā plānā. Es tomēr esmu vairāk braucis krosā. Tētis uzskata, ka esmu psiholoģiski gatavāks rallijam. Andim vēl jātrenējas, viņam arī dullums galvā. Kad sāks braukt, tad jau redzēsim, varbūt viņam izdosies vēl labāk par mani.
Tu pieminēji sacensības Zviedrijā. Kā tur nokļuvāt, kādas atziņas esi ieguvis?
– Uz šo valsti mūs uzaicināja Zviedrijas junioru rallija izlases treneris. Galvenais bija aizbraukt un salīdzināt, kā tur ir tiem zviedriem, pašiem novērtēt, kā esam sagatavojušies. Šoreiz nebija svarīgs rezultāts, bet treniņu iespējas un pārbaudes testos. Manu braukšanas prasmi vērtēja ātrumposmos, un atzinums bija pozitīvs. Viņi saprata, ka ar mūsu pašreizējo tehniku neesam līdzvērtīgi konkurenti. Ar šo mašīnu varam braukt Latvijas un Baltijas valstu sacensībās.
Neikšānu ģimeni nav baidījis melnais darbs tehnikas sagatavošanas procesā, arī tu strādā darbnīcā.
– Tas palīdz, ka labi saprotu tehniku. Vasarā katru dienu esmu servisā. Mašīna ir rūpīgi jāsagatavo, no standarta žiguļa tajā vairs nav gandrīz nekā. Esam sagādājuši īpašu sporta motoru, ātrumkārbu, ritošo daļu, uzlikta degvielas iešprice. Esmu pateicīgs labvēļiem, kas atbalsta autosportu. «Hansa līzings» finansēja braucienu uz Zviedriju, vēl palīdz «Gross auto», «Uzvaralauks», «Bosh».
