Kad netālajā 1986. gadā mani virzīja ievēlēšanai par Bauskas rajona tautas tiesnesi, pie tautas braucām kopā ar partijas komitejas instruktoru Jāni Mičuli.
Kad netālajā 1986. gadā mani virzīja ievēlēšanai par Bauskas rajona tautas tiesnesi, pie tautas braucām kopā ar partijas komitejas instruktoru Jāni Mičuli. Izlasīju R. Čeksteres rakstu, kurā viņa ar labu vārdu piemin Bauskas Domes izpilddirektoru J. Mičuli, un vēlos viņas teiktajam pievienoties. Gan toreiz, 1986. gadā, gan turpmākajā darbā, strādājot par «Siltumtīklu uzņēmuma» direktoru, arī par kooperatīva «K-3» priekšsēdētāju un Domes izpilddirektoru – visur jūtama labestība pret cilvēkiem, uzmundrinājums, vēlme, lai darbs ir godam padarīts. Viņam piemīt spēja būt labam vadītājam un atsaucīgam Cilvēkam, māka nenostāties pozīcijā – «es» un «jūs», spēt strādāt ar apziņu – «mēs».
Tieši 1986. gadā un tieši J. Mičulim sacīju: «Jā, vēlos strādāt par tautas tiesnesi, taču nemūžam negribētu dzīvot netīrajā pilsētā, man nepatīk Bauskas dubļi, pelēkums, Rīgas iela, nepatīk šaurā Kalna iela. Ilgākais pieci gadi, un došos prom uz Rīgu.» J. Mičulis atrada īstos vārdus: «Skaistākas pilsētas par Bausku nav. Lūk, es aizgāju uz Rīgu, bet «atmainījos» atpakaļ, jo labākas pilsētas par Bausku nav. Arī jūs to drīz iemīlēsit.»
Patiešām – Bausku esmu iemīlējusi. Esmu bijusi kopā ar to pārvērtību brīžos. Vecā pilsēta kļūst arvien skaistāka, tīrāka, parādās mājas ar gaišāku krāsojumu. «Veltas centrs», «Elvīra» un, protams, «Kvēles» tirdzniecības centrs ar tā dvēselīti Aiju Karpoviču. Viņai svarīga ir ne tikai tirdzniecība, bet arī šī centra aura, kas veido vecpilsētas skaistumu. Nedaudz žēl, ka no tās puses padzina ar jauku auru apveltīto «Berholc» garšvielu veikaliņu ar vecpilsētas vislaipnāko pārdevēju. Taču arī jaunajā vietā veikaliņš labi iederas.
Vai ir kāda cita pilsēta, kurā iebraucot nokļūsti vecpilsētā? Varu iedomāties, kā izskatīsies, kad tiks atjaunots viens no vecākajiem namiem Kalna ielas malā. Ja vēl blakus būs sakārtots Rātslaukums, tad arī vecpilsēta atgūs dzīvīgumu.
Skaists skats ir, arī braucot no Bauskas pa Mūsas tiltu. Priecājos, ka ekskursanti atceļā no Rundāles uzreiz ievēro Bauskas pili, taču klubu «Randevu» vēlētos ar citu ievirzi, lai tas iederētos pie Bauskas pils un pēc Rundāles pils apmeklējuma.
Nav Latvijā otras tik unikālas, divu upju ieskautas pilsētas, kas atrodas Lielupes dzimšanas vietā. Aizejiet, pastāviet Ķirbaksalā pavasara palos! Cik varens ir ledus pavasara plūdos, tik varena vieta ir Bauskai Latvijā un manā sirdī!
Ļoti ceru, ka Bauska kļūs pievilcīgāka, to vērojot arī no Lietuvas puses. Tiks novākts grausts blakus «Elvi» veikalam un sakārtota apkārtne ap bijušo veikalu «Drogas». Tad šeit pavasarī vējš nenēsās putekļus un drazas.
Manuprāt, manai skaistajai un neatkārtojamai Bauskai trūkst tūristu piesaistes koncepcijas, kuras pamatā būtu ne tikai maršruti, bet arī piemērota viesnīciņa – ar mazu bodīti vestibilā, kurā varētu tirgot produkciju no veikaliņiem «Liepiņa», «Māksla» u. c. Te būtu ātra, garšīga ēdināšana, līgumi ar lielajām tūrisma firmām par sadarbību. Viens no maršrutiem aktīvajiem tūristiem varētu būt Rīga–Skaistkalne. Pēc tās apskates – ar laivām pa Mēmeli uz Bausku, kur izmanto naktsmītni un pieejamos pakalpojumus. Nākamajā dienā apskatei Rundāles, Bauskas pils, Mašīnu muzejs, Mežotne, gulēšana un izklaides Bauskā, un tikai trešā dienā atpakaļ uz Rīgu.
Pašlaik dzīve sagriezusies tā, ka varētu strādāt Rīgā, bet žēl aizbraukt no kādreiz noniecinātās, tagad manas skaistās, atplaukušās «meitenes» Bauskas.
A. LEITĀNE, ienācēja Bauskā, bet cerams, ka palicēja
