Pirms sešiem gadiem Amerikas latvietis Ilgvars Silgailis atgriezās dzimtajā pusē un tagad mīt Iecavas pagasta «Briežos».
Pirms sešiem gadiem Amerikas latvietis Ilgvars Silgailis atgriezās dzimtajā pusē un tagad mīt Iecavas pagasta «Briežos».
Ilgvaram pieder vienpadsmit zinātnisku izgudrojumu patentu. Pēdējais – par citāda veida aizdedzi automašīnām.
Kaimiņpagastā Emburgā Ilgvars uzbūvējis luterāņu baznīcu, kur lietderīgi laiku pavada lielākoties jauni cilvēki.
Emigrācija paver ceļu iespējām
«Četrpadsmit gadu vecumā mūsu ģimenei bija jāaizbrauc no Iecavas, jo priekšā bija izvēle – Sibīrija vai emigrācija. Mana māte savulaik bija aizsardžu priekšniece, tāpēc žēlastību no padomju varas nesaņemtu,» sacīja Ilgvars.
I. Silgailis atzina, ka piespiedu emigrācija savā ziņā bijusi kā atbrīvošanās no būra, jo, pirmo reizi atgriežoties dzimtenē 1987. gadā un redzot, kā šeit dzīvo brālis, nācies konstatēt, ka Latvijā daudzas lietas attīstībā gājušas uz leju.
«Manās atmiņās par dzimteni Latvija bija citādāka. Sākumā ļoti pārdzīvoju, ka viss tik ļoti mainījies, bet tas netraucēja man pieņemt lēmumu atgriezties tēvu zemē. Vēlējos, lai šeit pēc manis paliktu kaut kas citām paaudzēm.
Latvijā pensiju nesaņemu. Bija jānokārto sadzīviskas lietas, lai šeit varētu dzīvot. Amerikas Savienotajās Valstīs, Ņujorkas priekšpilsētā, mūsu mājas uzturēšana izmaksāja 3000 dolāru mēnesī. Dzīve tiešām dārga. Šeit tā ir lētāka, bet ne jau tāpēc atgriezos. Ameriku var salīdzināt ar cauru laivu – lai nenogrimtu, visu laiku jāsmeļ… Varu teikt, ka esmu pilnībā laimīgs tur, kur ir mana tēvu zeme,» sacīja Ilgvars.
Krāšņam rudenim stāda kociņus
Ilgvars Silgailis apsaimnieko 15 hektāru zemes, to galvenokārt cenšas apmežot, stādot bērzus, ozoliņus un kļavas, lai rudens būtu pēc iespējas krāsaināks. Patlaban lielas problēmas sagādā kūlas dedzinātāji.
«Mani dažkārt bezgala izbrīna tautiešu lielā bezatbildība, kad cilvēki netur doto vārdu. Diemžēl daudz mums ir «kolhozu nomāktu» cilvēku, kas var strādāt tikai tad, kad tiek dotas pavēles vai kaut kas pienākas tāpat. Domāju, katrs var kaut ko darīt savas dzīves uzlabošanai, tikai sākumā jāizvēlas piemērota lieluma problēma, kuru risināt,» teic Ilgvars.
Viņš uzskata, ka dzīvē nekas nenotiek tāpat vien, visas lietas ir savstarpēji saistītas. I. Silgailis studējis gan fiziku, gan ķīmiju, arī teoloģiju un mūziku. Kaut gan viņa darba mūžs allaž bijis saistīts ar eksaktām zinātnēm, viņš gājis baznīcā un studējis Bībeli.
«Esmu skeptiķis, tāpēc sākumā Bībeli lasīju, meklēdams kļūdu. Neatradu. Tagad zinu, ka kļūdu tur nav,» tā Ilgvars.
Amerikā trūcis jāņogu ievārījuma
I. Silgaiļa trīs pieaugušie bērni – Māra, Andra un Uldis – ieguvuši labu izglītību, dzīvo un strādā Amerikā un katru gadu brauc ciemos. Šeit Ilgvars nodibinājis jaunu ģimeni. Viņa sieva Anda ir mūzikas skolotāja, pašlaik studē teoloģiju un ir liels atbalsts un domubiedrs kopīgu mērķu īstenošanā.
Kaut arī dzīves lielākā daļa aizritējusi ārpus dzimtenes, Ilgvars stāsta, ka šeit jūtas labi, jo var dzīvot saskaņā ar sevi.
«Mēs ģimenē ēdam amerikāniski, nelietojam mērces un, gaļu cepot, neapviļājam to olā un miltos. Vislabāk man garšo plaucētā maize, arī jāņogu ievārījums, kurš ir savdabīga atmiņa par bērnību…» stāstīja Ilgvars.
***
Interesanti
Ilgvara Silgaiļa atziņas
Ja mēs visi pildītu savus pienākumus, mums nebūtu jācīnās par tiesībām.
Mēs kritizējam tāpēc, ka nezinām.
Ja nonākat darbā, kuru nevarat padarīt, un jūs tajā vietā arī paliekat, karjera neveidojas.
