www.bauskasdzive.lv
Pērn Valsts vides dienests (VVD) saņēmis vairāk nekā 8300 iedzīvotāju ziņojumus par dažādiem vides pārkāpumiem, katrs sestais ziņojums bijis par mežā izmestām nolietotām riepām, portālu informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.
Pagājušajā gadā iedzīvotāji ir ziņojuši par dažādiem vides pārkāpumiem, zvanot uz Vides SOS tālruni 3891 reizi, Vides SOS mobilajā lietotnē ziņojot 4030 reizes un sūtot 389 e-pasta vēstules. Piecas populārākās sūdzību tēmas ir neatļauta atkritumu apsaimniekošana un piegružošana (62% no visiem ziņojumiem), gaisa piesārņošana ar putekļiem un smakām, neatļauta zveja un makšķerēšanas noteikumu pārkāpšana, piesārņojošo darbību uzņēmumu pārkāpumi, kā arī ūdens piesārņojums.
Katrs sestais ziņojums saistībā ar vides piegružošanu ar atkritumiem ir bijis par mežā izmestām nolietotām riepām, un visaktīvāk lietotnē ziņojuši Rīgas un Pierīgas teritorijā, īpaši Jūrmalā, Ķekavā, Ropažos, Olainē, Mārupē un Ogrē. Aktīvi iedzīvotāji ziņojuši arī Siguldā, Jelgavā un Tukumā.
A. Jalinska atklāja, ka Bauskas novada iedzīvotāji Valsts vides dienestam (VVD) pērn ziņojuši 87 reizes. No Bauskas novada iedzīvotājiem VVD gada laikā saņemti 50 zvani, 8 e-pasta vēstules un 29 sūdzības lietotnē Vides SOS. Biežākās sūdzību tēmas pērn – dažāda veida vides piesārņojums, nepatīkamas smakas, maluzvejniecība, piegružojums, vidē atrasti sadzīves atkritumi vai nolietotās riepas.
“Pozitīva iznākuma sasniegšanai, svarīga ir ne tikai iedzīvotāju iesaiste, bet arī sadarbības partneru – pašvaldību un citu kompetento iestāžu – iesaiste ziņojumu risināšanā. Statistika ir nenoliedzama – lielākā daļa lietotnē saņemto ziņojumu tiek nodota sadarbības partneriem/iestādēm. Atskatoties uz 2023. gada saņemtajiem ziņojumiem, īpašu paldies varam teikt Ropažu, Olaines, Mārupes, Ķekavas novada un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību pārstāvjiem, kā arī AS “Latvijas valsts meži” un SIA “Rīgas meži” pārstāvjiem, kas saņemtos ziņojumus ne vien pieņem zināšanai, bet arī aktīvi risina,” izteicies VVD Operatīvā koordinācijas centra vadītājs Elmārs Jasinskis.
Lielākā daļa ziņojumu, kuri tiek saņemti par iespējamu vides piesārņojumu Vides SOS lietotnē, tiek nodota kompetentajām iestādēm.
Ar mērķi noskaidrot mobilās lietotnes Vides SOS atpazīstamību sabiedrībā un tās lietojumu pēc VVD pasūtījuma SKDS 2023. gada nogalē veica Latvijas iedzīvotāju aptauju. Saskaņā ar aptaujas datiem, lielākajai daļai respondentu (74%) dažādi ar vides aizsardzību saistīti jautājumi šķiet kopumā būtiski. Lai gan lielākā daļa respondentu (61%) ir norādījuši, ka nezina par mobilās lietotnes Vides SOS esamību, tomēr par Vides SOS lietotni zina vairāk nekā ⅓ jeb 38% aptaujāto iedzīvotāju (zina un tā jau ir uzinstalēta — 5%; zina, taču tā patlaban nav uzinstalēta — 33%).
VVD arī turpmāk aicina, pamanot negodprātīgu rīcību pret vidi, ziņot VVD zvanot uz Vides SOS tālruni +371 26338800, vai izmantojot Vides SOS mobilo aplikāciju. Pirms izmantot lietotni, jāpārliecinās ka viedtālruņos ir lejupielādēta jaunākā pieejamā lietotnes versija (“Google Play” vai “App Store”).
Foto: VVD
man patīk kā pašvaldība attaisnojās toreiz, ka strūklakas laukumā (īslīces iela) smaka ir no lauksaimniekiem kaut vai smaka nāk un turpina periodiski nākt no blakus esošajiem kanalizāciju pārstrādes baseiniem un nekas netiek vispār darīts, kaut vai kādu zemes valni varētu uzbērt vai kādu citu risinajumu rast.
viss notiek, viss notiek proporcionāli- jo vairāk paaugstinām “dabas nodokli”, jo vairāk daba tiek piesārņota. Kā arī, ja nezinām, kur paliek un kas “tērē” “dabas resursu nodokli”, tad loģiski- nezinām, kas ir šie piesārņotāji, ja vien ar dažiem gadījuma rakstura izņēmumiem…
Privātmāju īpašnieki, izbeidziet dedzināt plastmasas iepakojumus, tā jūs sev un kaimiņiem gādājat vēzi, slimus bērnus utt. ! Neesot stulbi, ieslēdziet datoru un izlasiet par šo tēmu. Neesiet kapeiku pis..ji. Pašvaldības policijai jāpārbauda vai katrai mājai ir atkritumu konteiners un līgums.
un papīra gabals, saukts par līgumu, pasargās tevi no tiešām nesaprātīgas mūslaiku iedzīvotāju vairākuma? Jā, jā, jo arī Tu piederi šo nesaprātīgo pulkam, iedomādamies, ka līgums ar atkritumu apsaimniekotāju ir kāda “panaceja”, kas glābs pasauli un tavu veselību. Ja neesi spējīgs šo kaimiņu “saņemt aiz čupra”, vai vismaz laicīgi ziņot policijai, tad vienīgais tavs glābiņš ir gāzmaska, pie tam daudzos “gadījumos”…
Problēma ir tajā, ka aiz čupra ņemamo Bauskā ir daudz. Tiesības un pienākums ņemt aiz čupra ir pašvaldības policijai. Ir mēģināts, bet policija ir par mīkstu un laikam mī… , parunā ar plastmasu dedzinātāju un šis tik turpina, bet mēs tik maksājam policijai…Gribētu redzēt to aiz čupra grābēju, kas savā kvartālā ir naidā ar gandrīz trešo daļu iedzīvotāju, īpaši pavasarī. Policijai ir konkrēti jāsoda ar naudas sodu un citi uzreiz aizmirsīs kur ir spičkas un plastmasas. Tiesa, ir divu veidu dedzinātāji- pa bišķim savā apkures katlā un labi daudz dzelzs mucā savā pagalmā. Pagalmā dedzinātājus vieglāk noķert jo dūmi dižāki. Šie idioti laikam arī plastmasas pelnus ber uz saviem ogulājiem….