Jurģu jeb Jura dienu (23. aprīlī) svinējuši ne vien latvieši, bet arī vācieši, skandināvi, krievi un somi.
Jurģu jeb Jura dienu (23. aprīlī) svinējuši ne vien latvieši, bet arī vācieši, skandināvi, krievi un somi. Toreiz kalpi gāja no mājas uz māju, no pagasta uz pagastu, bet tagad – no valsts uz valsti.
Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) dos iespēju bez darba atļaujām doties uz piecām valstīm (Lielbritāniju, Īriju, Nīderlandi, Zviedriju un Dāniju). Pārējās desmit dalībvalstīs paliks līdzšinējā kārtība. Tas ir, darba tirgus jomā Latvija būs tāda pati «trešā valsts» kā tagad. Tātad darbā pieņemšanas kārtība Vācijā vai Spānijā nemainīsies vēl septiņus gadus pēc Latvijas pievienošanās. Kā ir tagad?
Vērsties kādā no septiņām firmām
Kas jādara, dodoties uz jaunu dzīves un darba vietu Eiropā?
Iespēja iegūt darbu var būt atkarīga no diploma, kvalifikācijas un darba pieredzes, kā arī no valodas zināšanām.
Var gluži vienkārši vērsties kādā no septiņām Nodarbinātības valsts dienestā (NVD) reģistrētām firmām iedzīvotāju iekārtošanai darbā ārvalstīs. Tās saņēmušas ārvalstu uzņēmēju pasūtījumu un meklē strādniekus vai nu konkrētās specialitātēs, vai palīgstrādniekus bez kvalifikācijas. Piemēram, pamatojoties uz metinātāja apliecību, sertifikātu un darba grāmatiņu vervētājfirma aizpilda viņa CV, un ārvalsts darba devējam ar to pietiek, lai pieņemtu darbā. Darba devējs savā valstī rūpējas par darba un uzturēšanās atļauju.
ES ir vajadzīgs kvalificēts darbaspēks, nav svarīgi, vai strādājošajam ir vai nav darba atļaujas. Tieši to demonstrējusi Vācija – pieprasījusi septiņu gadu pārejas periodu kandidātvalstu viesstrādniekiem, ieviesusi «zaļo karti» un vienlaikus izsludinājusi datorspeciālistu rekrutēšanu. Kvalifikācija ir vienīgā drošā caurlaide līdz darba devējam caur imigrācijas dienestu sietiem.
Reglamentācija var būt un nebūt
Kā pierādīt kvalifikāciju? Ar diplomu, ar darba pieredzi. Eiropas Savienības valstīs pieņem trīs līmeņu kvalifikācijas apliecinājumus: izglītības diplomu, iegūto profesionālo kvalifikāciju un visbeidzot – darba pieredzi. Ikvienam līmenim ir savas prasības.
Katras valsts nacionālā likumdošana nosaka atšķirīgas prasības dažādām profesijām, ar kurām var iepazīties tikai attiecīgās valsts informācijas centros. Piemēram, Latvijas pilsoņiem, kas brauc strādāt uz ārzemēm jau tagad, Akadēmiskās informācijas centra eksperte Solvita Siliņa iesaka Eiropas Komisijas (EK) mājaslapā pārliecināties, vai viņa profesija nolūkotā valstī ir reglamentēta. Zināms tikai tas, ka visā ES teritorijā vienādi reglamentētas ir astoņas profesijas: ārsta, zobārsta, medmāsas, veterinārārsta, vecmātes, arhitekta, farmaceita un advokāta. Pārējās reglamentācija var būt un var nebūt.
Ja profesija ir reglamentēta, tad EK mājaslapā jāsameklē attiecīgās valsts profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kontaktpunkta adrese, jāsazinās ar viņiem, lai noskaidrotu, kur katrai konkrētai profesijai ir nepieciešams iesniegt dokumentus. Ja profesija nav reglamentēta, tad jāseko darba devēja norādījumiem un prasībām.
Neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav reglamentēta profesija, darba devējs var pieprasīt Latvijā iegūtās izglītības atzīšanu viņa valsts institūcijās. Tādā gadījumā izglītības dokumenti jāiesniedz attiecīgās dalībvalsts diplomatzīšanas centrā NARIC (Network of National Academic Recognition Information Centres) vai attiecīgajā profesionālajā organizācijā.
Ar kursiem vien nepietiks
Latvijas celtnieks var nebūt gājis augstskolā. Viņam nav izvirzītas speciālas prasības, lai varētu strādāt ES valstīs. Ja celtnieks ir ieguvis profesionālās skolas diplomu, tas tiks atzīts. ES par izglītību neuzskata vienīgi dažādos kursos gūtus diplomus, informē Nodarbinātības valsts dienesta ārzemju sakaru daļas vecākā inspektore Ilze Haberlinga. Bet darba devējam tie derēs kvalifikācijas apliecināšanai.
NVD pakalpojumu attīstības un statistikas daļas vadītāja Grieta Tentere stāsta, ka izziņu par darba pieredzi cilvēks var dabūt no esošā (vai bijušā) darba devēja. Tā kā šī izziņa būs vajadzīga ārzemēs, visdrošāk tai sagatavot oficiālu tulkojumu un izziņu notariāli apstiprināt.
***
Uzziņai
Zināšanu un prasmju atzīšana var būt sarežģīta atšķirīgās dažādu valstu izglītības sistēmas dēļ. Tāpēc ES ir izveidots savstarpējās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas tīkls NARIC.
Akadēmiskās informācijas centrs ir NARIC Latvijas posms. Tā galvenais uzdevums – izsniegt atzinumu ES valstīs izdotiem izglītības dokumentiem.
Kāda izraudzītajā valstī ir kārtība, to var uzzināt vai nu internetā minētās adresēs, vai interneta portālā , vai NARIC kontaktpunktos.
Nepieciešamības gadījumā palīdzību var lūgt arī NARIC pārstāvniecībā Latvijā Akadēmiskās informācijas centrā, tel. 7225155, 7212317.
