«Bauskas Dzīve» turpina informēt par aizsargājamiem kultūras pieminekļiem rajonā. Šoreiz lasītāji tiks iepazīstināti ar vēstures pieminekļiem.
«Bauskas Dzīve» turpina informēt par aizsargājamiem kultūras pieminekļiem rajonā. Šoreiz lasītāji tiks iepazīstināti ar vēstures pieminekļiem.
Sargā arī sanāksmju vietas
Savulaik tā bija aizsargājamo objektu lielākā grupa, bet pašlaik reģistrā ir tikai viens valsts nozīmes vēstures piemineklis – dzejnieka Viļa Plūdoņa muzejmāja Ceraukstes pagastā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Mārī- te Putniņa teic, ka padomju laikā vietējās vai valsts nozīmes statuss rajonā bijis 95 objektiem. Sarakstā galveno- kārt tika iekļautas ēkas, kurās dzimuši vai uzturējušies revolucionāri un padomju aktīvisti. Tā, piemēram, par aizsargājamu vēstures pieminekli Bauskā, Rūpniecības ielā, tika uzskatīts kāds nams, kurā notikušas Komunistiskās partijas Bauskas pirmorganizācijas gada sanāksmes. Arī priede Bruknā, pie kuras it kā nošauts kāds revolucionārs, bija īpaši saudzējama.
Ignorē padomju periodu
Okupācijas laika vēstures mantojuma pārskatīšanu Kultūras ministrija veica 1992. gadā, no sarakstiem svītrojot lielāko daļu objektu. Mārīte Putniņa atceras, ka tolaik izraisījās speciālistu diskusijas par to, kas tad īsti ir vēstures piemineklis. Daudzi pētnieki uzskatīja, ka padomju periods ir fakts, ko nedrīkst pilnīgi ignorēt. Šim viedoklim piekrīt arī kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore, uzsverot, ka vēstures pieminekļu iepriekšējo sarakstu vajadzēja rūpīgāk analizēt un dažiem raksturīgiem padomju laika objektiem pieminekļu statusu saglabāt.
Ideoloģijai ir liela ietekme
Vēsturniekiem tolaik radās neparedzētas grūtības, jo izrādījās, ka daudzus faktus nevarēja pārbaudīt. Ziņu par atsevišķiem notikumiem un konkrētām vietām, kur tie it kā risinājušies, nebija arī literatūras avotos. Pilnīgi iespējams, ka daži fakti varēja būt falsificēti.
Vēstures pieminekļu aizsardzībā allaž nākas saskarties ar ideoloģijas problēmām, stāsta Mārīte Putniņa. Viņa min konkrētu piemēru – Otrā pasaules karā kritušo padomju karavīru Brāļu kapus. Savulaik tie bija valsts nozīmes vēstures objekti. Mainoties iekārtai, mainījās arī attieksme. Par laimi, radikālu uzskatu laiks jau ir pagājis, un Brāļu kapu kopšanas problēmas valstī un rajonā ir gandrīz atrisinātas. Pašlaik ir spēkā Latvijas un Krievijas līgums par karavīru atdusas vietu kopšanas finansēšanu. Kapu rekonstrukcijā un labiekārtošanā aktīvi iesaistījusies arī Afganistānas kara veterānu apvienība. Pērn tika atjaunoti Brāļu kapi Bauskā un dažos pagastos. Arī pašvaldības seko, lai karavīru kapos būtu nodrošināta kārtība.
Deviņdesmito gadu sākumā radās doma pilnīgi visām Latvijas kapsētām piešķirt aizsardzības statusu, tāpēc sākās darbs kapu reģistra veidošanā. Neizdibināmu iemeslu dēļ šī iniciatīva ir apsīkusi, kapu aizsardzības likums nav izstrādāts, tāpēc atdusas vietas pagaidām nevar uzskatīt par vēstures pieminekļiem.
Izstrādā priekšlikumus
Šķiet dīvaini, ka Bauskas rajonā ir tikai viens īpaši saudzējams vēstures piemineklis, tādēļ Mārīte Putniņa ir sagatavojusi priekšlikumus vēl 13 objektu iekļaušanai aizsardzības sarakstā. Tā ir grāmatizdevēja Andreja Jesena māja Gailīšu pagastā, ģeogrāfa Ģederta Ramana dzīvesvieta Īslīces pagastā, deportēto iedzīvotāju piemiņas vietas vairākos pagastos, 1905. gada revolūcijas notikumu vietas, 17. gadsimta dzelzs manufaktūras teritorija Vecumnieku pagastā.
Līdzīgus projektus izstrādājuši arī citu rajonu inspektori. Agrāk pieminekļu aizsardzības sarakstus apstiprināja Ministru kabinets, bet tagad šo funkciju veic Kultūras ministrija.
