Rajona Tiesa 2. aprīlī nolasīja spriedumu 1979. gadā dzimušam Bauskas iedzīvotājam Floriānam Omeļčenko apsūdzībā pēc Krimināllikuma 141. panta 2. daļas.
Rajona Tiesa 2. aprīlī nolasīja spriedumu 1979. gadā dzimušam Bauskas iedzīvotājam Floriānam Omeļčenko apsūdzībā pēc Krimināllikuma 141. panta 2. daļas.
Mašīna par 150 latiem
Šo krimināllietu tiesai dažādu iemeslu dēļ izdevās beigt tikai ceturtajā sēdē, kaut gan tiesājamā noziedzīgais nodarījums notika 2001. gada 10. janvārī. Floriāns Omeļčenko darbu un dzīvesvietu bija atradis Rīgā, taču uz Bausku vienmēr devās kā uz īstajām mājām. Te bija viņa draugi un draudzene ar mazu bērnu.
Floriānu kā magnēts pievilka mašīnas. Viņš «smagi iekrita», tikko sasniedzis pilngadību. Zemgales apgabaltiesa 1995. gadā viņu notiesāja ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem. Jaunā nozieguma izdarīšanas brīdī šī sodāmība vēl nebija dzēsta.
Vadītāja tiesības Floriānam bija slinkums iegūt, taču tas viņu neatturēja par 150 latiem 2001. gada 10. janvārī autoservisā «Krastmalas» iegādāties lietotu automašīnu «Opel Ascona». Tās tehniskās apskates laiks jau bija beidzies. Šo pirkumu Floriāns dienā nosvinēja kopā ar draugu M. Galanderu.
Pirmais izbrauciens tumsā
Lai mašīnu izmēģinātu, draugi gaidīja vakaru un tumsu, jo brauciens bez vadītāja tiesībām un bez tehniskās apskates šķita riskants. Arī laika apstākļi bija slikti, ceļa segums slapjš, palaikam sniga. Tomēr azarts ņē- ma virsroku. Izbraukuši no Bauskas, draugi devās uz Ādžūniem, un pēc brīža mašīna jau brauca ar 80 – 85 kilometriem stundā. Aiz Vārpas krustojuma atkal sāka snigt un jūtami pasliktinājās redzamība. Pretī brauca kāda mašīna, kas nepieredzējušo šoferi apžilbināja.
Izmainījies ar pretimbraucošo automobili, F. Omeļčenko tuvu mašīnas priekšā ieraudzīja cilvēku. Gājējs O. P. auto priek- šā mēģināja šķērsot ceļa brauktuvi no labās uz kreiso pusi. Vieglais alkohola reibums radīja pārliecību. Savukārt šī manevra pārsteigtais F. Omeļčenko vairs nespēja nobremzēt, un pie brauktuves vidus līnijas notika sadursme. Cietušais tika iesists logā un notriekts uz asfalta, kur palika guļam. Viņš bija guvis smagus miesas bojājumus.
Gļēvi pamet notikuma vietu
Ivanovu ģimene, kura notikuma vietai piebrauca vēlāk, konstatēja, ka O. P. vēl ir dzīvs. Viņi izsauca ceļu policijas darbiniekus un ātro palīdzību. Ievainojumi izrādījās pārāk smagi, un O. P. notikuma vietā nomira. Pats būdams šokā un drauga mudināts, F. Omeļčenko notikuma vietā pat neapstājās, bet gļēvulīgi metās bēgt, mezdams līkumu cauri Ādžūniem uz Saulaini, lai pēc tam atgrieztos Bauskā. M. Galanders palīdzēja noslēpt automašīnu, novietodams to aiz Liellauku fermas Ceraukstes pagastā.
Pagāja piecas dienas, līdz policijas darbiniekiem izdevās to atrast un nofotografēt. Mašīnai bija izsists priekšējais stikls, ieliekts labās puses priekšējā balsta stienis un bojāts labās puses lukturis. Pēc tam tika atrasts arī mašīnas īpašnieks Floriāns Omeļčenko, pret viņu ierosināta krimināllieta par cietušā atstāšanu bez palīdzības, kā dēļ iestājās viņa nāve. Cietušā piederīgo sūdzība rajona Prokuratūrai par apsūdzības panta maiņu pierādījumu trūkuma dēļ tika noraidīta.
Ekspertīzes slēdziens
2001. gada 7. februāra un 26. jūlija autotehnisko ekspertīžu atzinumā teikts, ka automašīnas «Opel Ascona» vadītāja rīcība no tehniskā viedokļa nebija notikušā ceļu satiksmes negadījuma rašanās iemesls. Tā bija gājēja rīcības neatbilstība ceļu satiksmes noteikumu prasībām.
Analizējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, Tiesa uzskatīja, ka F. Omeļčenko vaina atbilst viņam inkriminētam likuma pantam. Pēc sadursmes O. P. nāve neiestājās momentāni, un F. Omeļčenko bija pienākums un visas iespējas sniegt cietušajam palīdzību, ko viņš tīšām nedarīja, steigā pametot nozieguma vietu. Tiesā cietušā ģimenes locekļi pieteica civilprasību bēru izdevumu segšanai un uzturlīdzekļus bez tēva palikušo divu bērnu iztikai 45 latu apmērā ik mēnesi līdz viņu pilngadībai.
Nožēla nāk par vēlu
Nonācis tiesā uz apsūdzēto sola, F. Omeļčenko savu vainu atzina, nožēloja, kā arī lūdza piedošanu cietušā dzīvesbiedrei. Ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma sekas, Tiesa uzskatīja, ka tiesājamais jāsoda ar brīvības atņemšanu. Prokurora viedokli sodu noteikt nosacīti Tiesa respektēja vienīgi tādēļ, ka kopš 2001. gada janvāra F. Omeļčenko nekādus likumpārkāpumus nav izdarījis, viņam ir darbs un apgādībā mazs bērns.
Sakarā ar to Tiesa sodīja Floriānu Omeļčenko ar nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, uzliekot tādu pašu pārbaudes laiku.
