Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Bauskas novadā kurina atbalsta ugunis Lietuvas zemnieku protestiem

Pirmdien, 8. janvārī, Latvijā tika dedzināti simboliski ugunskuri, lai parādītu latviešu lauksaimnieku solidaritāti ar Lietuvas zemniekiem, kuri rīkoja protesta akciju. Vairākas protesta ugunskuru vietas bija arī Bauskas novadā, liecina informācija interaktīvā kartē, kuru apkopoja Saeimas deputāts un bijušais parlamentārais sekretārs Zemkopības ministrijā Edgars Putra, kas pirms tam aicināja visus lauksaimniekus, kas vēlas iesaistīties akcijā, iesniegt sava ugunskura koordinātes.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Informāciju interaktīvā kartē apkopoja Saeimas deputāts un bijušais parlamentārais sekretārs Zemkopības ministrijā Edgars Putra, kas pirms tam aicināja visus lauksaimniekus, kas vēlas iesaistīties akcijā, iesniegt sava ugunskura koordinātes.

Lietuvas zemnieki pieprasa izbeigt Krievijas graudu tranzītu un lūdz atbalstīt grūtībās nonākušos piensaimniekus. Tāpat lietuviešu zemniekus satrauc valdības plāni palielināt dabisku pļavu platības uz lauksaimniecības zemes rēķina, kā arī paaugstināt akcīzes nodokli gāzei, kas tiek izmantota lauksaimniecībā. Tādēļ Lietuvas zemnieki šopirmdien ceļmalās iekurināja protesta ugunskurus un aicināja šai akcijai pievienoties arī latviešu kolēģus, kuriem ir stipri līdzīgas problēmas, ziņo Latvijas Televīzija.
Latvijā ugunskuri tika iededzināti, parādot atbalstu, turpretī Lietuvā tas bija brīdinājums valdībai. Lietuvas Lauksaimniecības padome šonedēļ paziņojusi, ka nolēmusi turpināt pirmdien notikušos lauksaimnieku protestus, janvāra beigās rīkojot jaunu protestu akciju. Zemnieki iecerējuši ar tehniku pulcēties Viļņā no 23. līdz 26. janvārim. Plaši lauksaimnieki protesti notiek arī Vācijā.

Foto: No albuma

Atsaucoties aicinājumam, pirmdien Bauskas novadā ugunskuru iededza arī zemnieku saimniecības «Eriņi» īpašnieks Andris Grantiņš. «Ugunskuru kūrām, lai parādītu atbalstu lietuviešu kolēģiem. Mēs esam vienā pajūgā kā Lietuva, kā Vācija, tā arī Latvija. Problēmas ir līdzīgas. Caur Latviju tiek eksportēti Krievijas graudi, graujot Eiropas tirgu, kaut varam saražot paši un mums nav nepieciešami «asiņainie» graudi. Ja mēs nebūsim vienoti, tad pēc pieciem gadiem šī lauksaimniecības nozare vairs neeksistēs, jo Eiropa būs pārplūdināta ar Krievijas un Kazahstānas graudiem, kuri tiek subsidēti no valsts – Krievijā loģistiku apmaksā valsts, degviela ir uz pusi lētāka, minerālmēsli ir zemā cenā.

Es kā uzņēmējs vēlos, lai ar manu saimniecību strādā mani bērni un mani mazbērni. Mūsu valdība ar Siliņas kundzi priekšgalā atbalsta krievu graudu importu caur Latviju un paziņo, ka neko nevar darīt, jo kaut ko pasākt var tikai Eiropas Savienība. Igaunija varēja, bet Latvija nevar, patiešām kaut kā dīvaini. 
Pie pēdējā gada bilances – esam bijuši solidāri Ukrainai, iepirkuši dārgos skandināvu minerālmēslus, pārdevuši lētākus graudus, cietuši finansiālus zaudējumus, bet visapkārt ir uzņēmumi, kas negrib neko mainīt, tāpat grib vest no Krievijas graudus, izejvielas, minerālmēslus, kurus pārfasē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Divējāda mums tā politika – vienā mēs esam par Ukrainu, bet tur, kur ir nauda, mēs stāvam malā, jo kādam ir intereses. Krievija grib atjaunot savu lielvalsts statusu, mēs palīdzam viņiem to darīt, atļaujot caur mūsu ostām eksportēt graudus. Mūsu valstij labs piemērs ir 1940. gada 17. jūnijs, es nevēlos piedzīvot tādu pašu scenāriju,» pauž A. Grantiņš.

 Vācijas lauksaimnieki protestē pret valdības plānoto lauksaimniecības sektora subsīdiju samazinājumu. Lauksaimnieki kopš pirmdienas ar traktoriem bloķē vairākas uzbrauktuves uz automaģistrālēm, kā arī rīko mītiņus pilsētās. Protesti ir radījuši ievērojamus satiksmes traucējumus. Video: NIUS

Viņš pieļauj, ka arī Latvijā varētu briest protesta akcijas. Lauksaimniekiem tika apsolīti grozījumi stratēģiskajā plānā, bet vēl nekādas darbības nav sāktas. Pastāv varbūtība, ka vienā brīdī uz Rīgu ar tehniku trauksies arī mūsu zemnieki.

A. Grantiņš atzīst, ka satrauc arī Eiropas Savienības zaļais kurss un Latvijas valsts pakļāvība Eiropas likumiem. Viņš uzsver, ka pēc zaļā kursa ieviešanas ražošana samazināsies par 35 procentiem. «Nodokļu ieņēmumi saruks, zaudētājas būs pašvaldības, domāju, ka tā būs valstiska katastrofa, jo lauksaimniecība ir viens no lielākajiem segmentiem. Pirmdienas ugunskuri bija pirmā dzirkstele, kas nodeva vēsti, lai politiķi sāk domāt,» paziņo A. Grantiņš.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (2)

  1. Cik var saprast lielsaimnieki negrib lai mūsu planēta būtu zaļa un tīra.Un ko par to lai saka jaunā paaudze?Bojāt dzīvi ar neveselīgu,saķīmotu pārtiku?!

    4
    12
  2. Pamazām jāmazina patēriņš, citādi elitei pieejamie planētas resursi ātri beigsies. Mazāk jāēd, mazāk jāceļo, valstij dārgu enerģiju. Mūsu valdošā koalīcija to pilnībā atbalsta. Un bērnus arī nevajag.

    4
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.