“Karstais kartupelis” – medikamentu cenu politika

Kāpēc citās valstīs salīdzinājumā ar Latviju zāles maksā pat vairākas reizes lētāk?

Laikraksta lasītāja redakcijai jautā: «Vai tas ir normāli, ka Latvijā zāles maksā vairākas reizes dārgāk nekā tādas pašas citur?» Viņa saskārusies ar situāciju, ar kuru vēlas padalīties.

«Man ļoti sāp roka. Ārsts izrakstīja zāles, kuras jādzer trīs mēnešus. Tas ir lēnas iedarbības medikaments, tāpēc, lai būtu efekts, jālieto ilgstoši. Aizeju uz aptieku, noskaidroju – 30 tabletes, tātad mēnesim, maksā
40 eiro. Nopirku vienu iepakojumu,» stāsta sieviete.
Medikaments, ko ārsts savai pacientei izrakstījis, ir «Piascledine», franču ražojuma zāles. Internetā salīdzinot zāļu cenu, redzams, ka nopērkams arī lētāk, taču sieviete neko nav salīdzinājusi un meklējusi – gājusi uz aptieku, un tur cena – 40 eiro. Liels bijis sievietes izbrīns, ka šīs pašas zāles 30 tabletes Francijā, uz kurieni viņa kopā ar ģimeni pēc kāda laika devusies, maksā 14 eiro. Tātad trīs mēnešu kurss frančiem maksā 42 eiro, bet, pērkot medikamentu Latvijā, – 120 eiro. «Dāma aptiekā ieplēta acis un patiešām bija izbrīnīta – kurā valstī tad tādi brīnumi notiek, ka šīs zāles maksā 40 eiro!? Latvijā! Saprotu, ražotājvalstī zāles var maksāt lētāk, bet šī atšķirība jau ir nenormāla. Un mums pašu ražotās zāles arī nemaksā lētāk kā citās valstīs. Kāpēc mums ir tā?» jautā iedzīvotāja.
Interneta dzīlēs var redzēt, ka tieši par šo konkrēto medikamentu raksta arī citi cilvēki. Kāda sieviete min, ka Abū Dabī, kas ir Apvienotajos Arābu Emirātos, medikaments maksā 19 eiro. Ieskatoties kādās no Bauskas aptiekām, «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka te šīs zāles maksā 28 eiro (tiesa, nevis oriģinālais, bet tā sauktais ģenēriskais medikaments. Patentbrīvie jeb ģenēriskie medikamenti ir oriģinālo medikamentu ekvivalenti, parasti gan lētāki.). Pirms kāda laika «Bauskas Dzīve» Lietuvā, Panevēžā, pārliecinājās, ka «Piascledine» oriģinālražojums tur maksā 24 eiro.

Valstīs atšķirīgs normatīvais regulējums
Zāļu cenu politika ir kā karsts kartupelis, ko mētā jau gadiem, cenšoties atrast veidus, kā samazināt zāļu cenas, jo nevienā līmenī šaubu nav – zāles maksā pārāk dārgi, un visi nepieciešamo nereti nevar atļauties. Viennozīmīgu atbildi rast, kāpēc katram konkrētam medikamentam ir tieši tāda cena, nav vienkārši, jo cenu politiku nosaka daudzi faktori. Medikamentu cena aptiekā veidojas, ražotāja realizācijas cenai pievienojot vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzcenojumu un pievienotās vērtības nodokli (PVN). Maksimāli pieļaujamo uzcenojumu zālēm ir apstiprinājis Ministru kabinets, un ne zāļu vairumtirgotājs, ne aptieka nedrīkst piemērot augstāku uzcenojumu par noteikto.
Veselības ministrijas skaidrojumā teikts: «Atšķirīga normatīvā regulējuma dēļ valstīs atšķiras uzcenojumu robežas un PVN. Pat ja zāļu ražotājs divās valstīs deklarē vienu un to pašu cenu, citādā normatīvā regulējuma dēļ zāļu produktu cenas atšķirsies. Latvijā piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir ievērojami mazāks nekā citās ES valstīs, tajā skaitā Lietuvā un Igaunijā, mums tas ir par 34% zemāks nekā pārējām divām Baltijas valstīm.
Daudzas pacientu ārstēšanai nepieciešamās zāles nav iekļautas valsts kompensējamo zāļu sarakstā.
Lai gan Latvijā tiek piemērota samazinātā PVN likme – 12% visiem medikamentiem –, Igaunijā tā ir 9% visiem medikamentiem un Lietuvā – 5% kompensējamiem medikamentiem, pārējiem medikamentiem tiek piemērota standarta lik-me – 21%.»