Šajās Lieldienās codietei VILMAI MURAVJOVAI būs divkārši svētki. Svētdien, 20. aprīlī, viņa svinēs 75 gadu jubileju.
Šajās Lieldienās codietei VILMAI MURAVJOVAI būs divkārši svētki. Svētdien, 20. aprīlī, viņa svinēs 75 gadu jubileju. Arī Vilmas dēls Aleksandrs ir dzimis šajā datumā.
Vilma smej, ka viņa dzīvojot gan pilsētā, gan laukos. Viņas māja «Tauriņi» esot pāri Mēmelei pašā kalna galā, tur patiešām paveras skaista ainava. Īpaši jauki esot pavasarī, kad viss saplaukst. Atmiņā uzreiz ataustot bērnība, kad tēvam un mātei vajadzējis palīdzēt lauku darbos.
Īpaši jaukas bijušas Lieldienas bērnībā. Šajā rītā, jau saulei austot, viņa un māte braukušas uz pirmo rīta dievkalpojumu Vecsaules baznīcā. «Vēl otrreiz pusdienlaikā braucām uz nākamo dievkalpojumu. Visi kaimiņbērni sanācām kopā un gājām uz tuvējām mājām, kur bija uzslietas skaistas, lielas koka šūpoles. No sirds patikas izšūpojāmies, lai odi vasarā nekostu,» tādas ir Vilmas bērnības atmiņas. Olas tolaik krāsotas ar īpašām lakām.
Arī Vilmas mazbērniem Lieldienu zaķis katru gadu atnesis un dārzā paslēpis oliņas. Jubilāre ir bagāta, viņai ir četri bērni, 11 mazbērni un trīs mazmazbērniņi. Vilmas mājā dzīvo īrnieks un dēls ar ģimeni, vīrs jau aizsaulē.
Jubilāre sevi raksturo kā strauju un valdonīgu: «Atceros, kā senāk braucu ar vīra moci. Jutos baigi lepna un tik laidu cauri mežam. Vajadzēja pārbraukt pāri ceļam. Palaidu garām smago mašīnu un nepamanīju, ka aiz tās brauc vieglā. Metos pāri, un pēkšņi atskanēja riepu kaukšana. Strauji bremzējot, «vieglais» iebrauca grāvī. Bet es – pārbijusies, trīcošām kājām metos uz mājām. Kopš tās reizes uz moča vairs neesmu kāpusi.»
Viss būtu ļoti labi arī tagad, ja vien veselība būtu labāka, teic Vilma. Pagājušā gada decembrī viņa pārcietusi infarktu. «Lielu paldies gribu teikt savai gādīgajai dakterītei Ivetai Grigaļūnei. Zāles dzeru, tomēr jūtos pašvaka. Nesu uz kūti gotiņām sienu, nevaru aiziet, apsēžos un atpūšos. Bērni jau saka, lai pārdodu lopus. Būs par to jādomā, kaut arī tad ienāk kāda papildu naudiņa. Pienu nododam «Rīgas piensaimniekam», kas regulāri samaksā,» stāsta jubilāre.
Viņai esot arī palīgi. Īrnieks aiznesot spaiņus, pabarojot rukšus. Gotiņas slaucot pati, bet vīra brālis – lielzemnieks Ivans Muravjovs – palīdzot realizēt rukšus. Vilma pašlaik iznomā no tēva mantotu zemi, jo tā viņa var atbalstīt mazdēlu.
